Biežāk uzdotie jautājumi

Vai monitoringa darbam, ja skola tos organizē, ir jāpiesakās skolēnam pašam?

Jā, šiem darbiem skolēns piesakās pats.  Kārtotāju patstāvīgā pieteikšanās pārbaudījumam un pieteikuma maiņa pārbaudījumiem

Vai šogad ir plānoti izmēģinājuma eksāmeni tiem skolēniem, kuri pirmoreiz tiešsaistē kārtos kādu no eksāmeniem?

Jā, 2. semestrī skolēniem būs iespēja izmēģināt darbu Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā. 

Kā skolēns kārto eksāmenu, ja viņam ir disgrāfija un disleksija?

Valsts pārbaudes darbos piemēro atbalsta pasākumus, kādus izglītojamais ir saņēmis izglītības programmas īstenošanas procesā. Ja skolēnam noteikti atbalsta pasākumi, izglītības iestādes vadītājs nosaka atšķirīgus valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un atbalsta pasākumus. 

Vai ir obligāti kārtot optimālā līmeņa eksāmenu 11. klasē, ja skolēns zina, ka 12. klasē eksāmenu kārtos augstākajā līmenī?

Nē, tā ir skolēna izvēle.

Kāpēc profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi nevar kārtot augstākā līmeņa eksāmenu, ja tas nav skolas programmā, bet skolēns tam ir patstāvīgi sagatavojies?

Profesionālās izglītības standarts to neparedz, bet tiek plānoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas ļautu arī profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem kārtot šos eksāmenus.

Ja skolēns grib kārtot eksāmenu, bet tas nav esošās izglītības iestādes programmā, kā rīkoties?

Tas nozīmē, ka eksāmena saturu skolēns apgūst pats, un Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā ir jāpievieno piekļuves nosacījumi, un izglītības iestādei ir jānodrošina šī darba novērtēšana.

• Instrukcija: Piekļuves nosacījumu pievienošana VPS

Vai monitoringa darbus var kārtot jau 11. klasē, ja, piemēram, kurss Bioloģija I jau ir apgūts?

Ja skolēns zina, ka kādā no STEM mācību priekšmetiem eksāmenu kārtos 12. klasē, monitoringa darbu var nekārtot. Ja šāda eksāmena kārtošana nav plānota, jākārto monitoringa darbs, bet laiks, kad to veikt, paliek skolēna izvēlē. Galvenais - absolvējot 12. klasi jābūt nokārtotam vismaz 1 valsts pārbaudes darbam kādā no STEM mācību priekšmetiem.

Vai skola var izmantot iepriekšējo gadu diagnosticējošos darbus 3. un 6. klasēs, lai piedāvātu tos skolēniem?

Jā, to droši drīkst darīt, jo centralizēti organizēta diagnosticējošo darbu norise 3. un 6. klasei šobrīd nav plānota. 

Kā skolēni un skolēnu vecāki šogad saņems eksāmenu sertifikātus?

Pamata eksāmenu sertifikātu saņemšanas veids būs izmantojot e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv, kur pie sertifikātiem varēs piekļūt pilngadīgie skolēni, nepilngadīgo skolēnu vecāki, un rezultāti būs pieejami arī izglītības iestādēm.

Vai nav plānots sniegt skolēniem iespēju eksāmenus “pārrakstīt”?

Nē, tāda iespēja nav paredzēta, jo eksāmena rezultāts ir 9 vai 12 gadu darbs, ko skolēns atspoguļo savā eksāmena darbā. 

Ja skolēnam ir speciālās izglītības programma, vai arī tad ir nepieciešams rakstīt atzinumu, vai skolēns saņem atbalsta pasākumus atbilstoši izglītības programmai?

Skolēns saņem atbalsta pasākumus atbilstoši izglītības programmai. 

Vai katru gadu no jauna tiek izstrādāti eksāmena paraugi? Ja jā, kad tie būs pieejami 9. klasēm?

Eksāmenu paraugi netiek izstrādāti katru gadu no jauna, šobrīd www.visc.gov.lv ir publicēti visi 2022./2023. gada 9. klases eksāmenu uzdevumi, tos var izmantot kā paraugus, kā arī joprojām ir pieejami Skola2030 projekta ietvaros izstrādātie eksāmenu paraugi. Katra mācību gada II semestra sākumā VISC vietnē tiek publicētas konkrētā mācību gada eksāmenu programmas un VPD norises darbību laiki. (Valsts izglītības satura centrs valsts pārbaudes darbu programmas publicē saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 5.jūlija noteikumu Nr.398 „Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” 14. un 15. punktu)

Vai atbalsta pasākumu organizēšanai 9. klasē nepieciešams kāds pamatojošs dokuments?

Atzinumus izglītojamam ar speciālām vajadzībām atbalsta pasākumu piemērošanai var izsniegt:

• Valsts pedagoģiski medicīniskās komisija
• Pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija
• Logopēds
• Skolotājs logopēds
• Speciālais pedagogs
• Izglītības vai klīniskais psihologs

Atzinumus iestādes vadītājam līdz 1. martam iesniedz pilngadīgs skolēns vai nepilngadīga skolēna likumiskais pārstāvis. Izglītības iestādes vadītājs nosaka atšķirīgus valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un atbalsta pasākumus

Vai 9. klašu eksāmeniem un monitoringa darbiem skolēni piesakās paši?

9. klašu monitoringa darbus izvēlas izglītības iestāde un piesaka skolēnus šim darbam, un eksāmeniem skolēnus piesaka vecāki ar iesniegumu.

Ja vecākiem nav iespējas pieteikt skolēnu eksāmenam, kā rīkoties?

Vecāki piesaka skolēnu ar iesniegumu, vecākiem nav jāpiesaka skolēnus sistēmā, to izdara izglītības iestāde.

Vai monitoringa darbi 6. klasei notiks kā plānots?

Šobrīd ir uzsākts šo darbu izstrādes projekts, un kad tas būs gatavs, tiks ziņots par darbu norises laiku. Tas notiks šajā mācību gadā, bet kā pilotprojekts un ne visām izglītības iestādēm.

Vai 9. klasē plānots diagnosticējošais darbs pirms eksāmeniem?

Vienīgais diagnosticējošais darbs būs starpdisciplinārais valsts pārbaudes darbs, par diagnostikas darbiem pirms eksāmeniem lemj izglītības iestāde.

Ja jau šobrīd zināms, ka 9. klases skolēns eksāmenu pamattermiņā piedalīsies Eiropas čempionātā ārpus Latvijas, kā nokārtot eksāmenu kārtošanu papildtermiņā?

Skolēns piesakās eksāmena kārtošanai pamattermiņā, eksāmena dienā jābūt pamatojumam, kāpēc skolēns nepiedalās eksāmenā, un izglītības iestāde skolēnu piesaka papildtermiņam.

Vai skolēni no Ukrainas 9. klasē kārto valsts eksāmenus?

Šobrīd ir spēkā iepriekšējie noteikumi, bet ir plānoti grozījumi, ka no eksāmeniem ir atbrīvoti tie skolēni, kas pirmo gadu mācās Latvijā, bet tiem skolēniem, kas mācās 2. gadu vai ilgāk, ir tādi paši nosacījumi kā pārējiem skolēniem.

Ja eksāmeni notiek 2 skolas ēkās, vai VPS sistēmā darbi būs sadalīti jau pa ēkām?

Tādā situācijā jāsazinās ar Valsts izglītības satura centru. 

Kādos gadījumos var saņemt atbrīvojumu no eksāmena, ja ar disleksiju un disgrāfiju tie vienalga ir jākārto?

Atbrīvojumam nepieciešams neirologa, psihiatra, hematoonkologa vai ārstu konsīlija atzinums. Šādā situācijā jāvērtē, vai ir iespējams iegūt šādu atzinumu.

Ja monitoringa darbā šogad nesasniedz 15%, bet nākamgad kādu STEM eksāmenu kārto augstākajā līmenī, vai monitoringa darbs ir jāpārliek? 

Nē, šajā gadījumā monitoringa darbs nav jāpārkārto

Vai pareizi, ka pēc 15. decembra mainīt izvēli nozīmē atteikties no eksāmena?

Nē, līdz 15. decembrim skolēnam sistēmā ir jāpiereģistrējas eksāmeniem, bet skolēns var mainīt izvēli ne vēlāk kā 8 nedēļas līdz konkrētā eksāmena norises dienai.

Ja vidusskolas skolēns ir vājdzirdīgs, vai iespējams atbrīvojums no eksāmena klausīšanās daļas?

Ja ir ārsta atzinums, var atbrīvot no klausīšanās daļas un nepieciešamības gadījumā arī no mutvārdu daļas.

Vai 9. klases skolēniem izlaidums tikai pēc 1. jūlija?

Izlaidumi nav nevienā normatīvajā aktā fiksēts pasākums, izlaidumus var rīkot jebkurā brīdī, kad skola to vēlas, bet izglītības dokumentus var izsniegt ne ātrāk par sertifikāta saņemšanas datumu.

Ja Bioloģija I apguve noslēdzas jau 10. klasē, vai iespējams jau tad kārtot monitoringa darbu?

Jā.

Vai monitoringa darbu skolēni kārto klātienē, vai būs iespēja to kārtot arī tiešsaistē?

Monitoringa darbi būs tikai klātienē papīra formātā.

Kas notiek ar skolēnu 9. klasē, ja viņš nenokārto eksāmenu arī atkārtoti nākamajā gadā?

Latvijā pamatizglītība ir obligāta līdz 18 gadu vecumam, un, ja šis vecums ir sasniegts, skolēns var mācības neturpināt vai kļūt par eksternu un mācīties tikai tos priekšmetus, kuri ir nepieciešami.

Vai visi zīmējumi obligāti jāzīmē ar pildspalvu?

Eksāmena programmā ir noteikts, ko drīkst izmantot eksāmena laikā. Ja tur ir rakstīts, ka drīkst veikt zīmējumus ar zīmuli, tad to drīkst izmantot. Mēnesi pirms eksāmena tiek publicēti eksāmena norises darbību laiki, kur arī ierakstīts, ko drīkstizmantot eksāmenā.

Vai skolēns, kurš atbrīvots no eksāmena ar konsīlija lēmumu, var tomēr pieteikties kādam no eksāmeniem un to kārtot?

Jā, viņš drīkst, bet tad vecāki raksta izglītības iestādei iesniegumu ar lūgumu atļaut kārtot kādu eksāmenu un uzņemas atbildību, ka viņu bērns netraucēs pārējiem kārtot eksāmenu.

Vai skolēns nebeidz skolu, ja monitoringa darbā neiegūst 15%?

Jā, ja netiek kārtots neviens cits no STEM jomas eksāmeniem.

Vai profesionālās izglītības iestādes audzēknis var pieteikties kādam augstākā līmeņa eksāmenam, ja vēl nav skaidrs, vai to drīkstēs kārtot?

Šobrīd var pieteikties.

Vai augstākā līmeņa eksāmenam matemātikā būs optimālā līmeņa formulu lapas?

Jā.

Vai skolēniem ar garīgās un smagas garīgās attīstības traucējumiem atkārtoti jāapmeklē pedagoģiski medicīniskā komisija, lai iegūtu atbrīvojumu, ja atzinums jau ir?

Ja atzinums jau ir, tad nebūtu atkārtoti jāapmeklē, bet šādā gadījumā jāsazinās ar komisijas darbiniekiem.

12.klases skolēnam, ja viņš nekārto STEM priekšmetā padziļināto eksāmenu, tad viņam šogad ir jākārto monitoringa darbs kādā no šiem priekšmetiem?

Šogad tas vēl nebūs obligāti, ja grozījumi tiks pieņemti.

Ko darīt, ja neapmierina saņemtais vērtējums centralizētajā eksāmenā?

Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas skolēnam vai viņa likumiskajam pārstāvim ir tiesības rakstīt iesniegumu [DOC] [PDF], kas adresēts VISC, ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu. Iesniegums ir jāaizpilda un jāparaksta. Iesniegumam jāpievieno izsniegtā sertifikāta kopija.
Parakstīto iesniegumu un sertifikāta kopiju var iesniegt:
1) atstājot IZM 1.stāvā VISC sūtījumiem paredzētajā kastē (Vaļņu iela 2);
2) sūtot pa pastu uz adresi (pasta zīmogs 29.jūlijs): Valsts izglītības satura centrs, Vaļņu iela 2, Rīga, LV–1050;
3) sūtot droši elektroniski parakstīto iesniegumu uz e-pastu: visc@visc.gov.lv;
4) izmantojot portāla www.latvija.lv e-iesnieguma formu.
VISC tiek izveidota īpaša apelācijas komisija, kas mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un pārskata vērtējumu eksāmenā, lai pieņemtu lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai mainīt to.
Elektroniski parakstīts apelācijas komisijas lēmums tiek nosūtīts uz iesniegumā norādīto e-pastu.
Ja centralizētā eksāmena iegūto vērtējumu mainīs, elektroniskajā vēstulē tiks norādīts sertifikātu apmaiņas laiks un vieta.

Kas nosaka VISC darbību vidējās izglītības pārbaudījumu organizēšanā?

VISC ir atbildīgs par centralizēto eksāmenu organizēšanu vispārējās un profesionālās izglītības noslēgumā. VISC darbību vispārējās vidējās izglītības pārbaudījumu organizēšanā nosaka: 2013.gada 21.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.281 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem”; 2010.gada 6.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.335 „Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” un 2013.gada 17.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1510 „Noteikumi par valsts pārbaudījumu norises kārtību”.

Kad tika ieviesta centralizēto eksāmenu sistēma Latvijā?

Centralizēto eksaminācijas sistēmu Latvijā sāka veidot 1994.gadā pēc Lielbritānijas Padomes Baltijas valstīs iniciatīvas reformēt vidusskolas angļu valodas izlaiduma eksāmenu. Pirmais centralizētais angļu valodas eksāmens notika 1997.gadā. 1998.gadā centralizēti vērtēja arī vidusskolas eksāmenus franču un vācu valodā. Pakāpeniski tika ieviesti centralizētie eksāmeni arī citos mācību priekšmetos un kopš 2004.gada centralizētie eksāmeni ir galvenais atlases kritērijs iestājai augstākās izglītības iestādēs.
VISC izstrādā centralizēto eksāmenu saturu, ņemot vērā prasības vispārējās vidējās izglītības standartā. Lai nodrošināti eksāmenu kvalitāti, tika izveidota un darbojas kvalitātes nodrošināšanas sistēma. Tā attiecas uz eksāmenu saturu, formu, norisi, darbu vērtēšanu un apelācijas kārtību.

Kā tika izteikts centralizēto eksāmenu vērtējums līdz 2012.gadam?

Līdz 2012.gadam centralizēto eksāmenu rezultāti Vispārējās vidējās izglītības sertifikātā tika norādīti 6 līmeņos A – F, no kuriem augstākais ir A līmenis un F līmenis ir neapmierinošs (Sertifikāta paraugs līdz 2012.gadam). Izglītojamais eksāmenu nav nokārtojis, ja nav izpildīts neviens uzdevums vai iegūtais rezultāts ir mazāks par 5% no maksimāli iespējamā punktu skaita.
Vērtēšanas process galvenokārt ir balstīts uz kritērijiem. VISC izmanto statistiskās metodes, lai nodrošinātu eksāmenu kvalitāti un eksāmenu relatīvo grūtības pakāpi (Skat. tabulu).

Centralizēto eksāmenu līmeņu robežas 2011./2012.mācību gadā:

Eksāmens	A (%)	B (%)	C (%)	D (%)	E (%)	F (%)
Latviešu valoda	80-100	65-79	50-64	36-49	21-35	5-20
Svešvaloda	84-100	68-83	52-67	36-51	19-35	5-18
Vēsture	79-100	59-78	41-58	28-40	20-27	5-19
Matemātika	85-100	62-84	40-61	23-39	12-22	5-11
Fizika	83-100	65-82	46-64	30-45	19-29	5-18
Ķīmija	87-100	76-86	58-75	41-57	22-40	5-21
Bioloģija	86-100	75-85	60-74	44-59	30-43	5-29

Kā tiek izteikts centralizēto eksāmenu vērtējums no 2013.gada?

Sākot ar 2012./2013.mācību gadu, centralizētajos eksāmenos izglītojamo mācību sasniegumus izsaka procentuālā novērtējumā. Iegūto vērtējumu ieraksta vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai. Izglītojamiem, kuru sniegums svešvalodas centralizētajā eksāmenā atbilst Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumu Nr.281 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem” 2.pielikuma 10.punktā noteiktajam valodas prasmes B1, B2 vai C1 līmenim, iegūto valodas prasmes līmeni ieraksta sertifikātā (sertifikāta paraugs no 2015.gada).
Eksāmena darba kopvērtējums procentos nav eksāmena daļu vērtējuma procentos kopsumma, kā arī nav vidējais aritmētiskais vērtējums no skolēna eksāmena darba daļu vērtējumiem. Eksāmena rezultāta kopprocentu veido visā eksāmena darbā iegūto punktu skaita attiecība pret maksimāli iespējamo punktu skaitu.
>> Lasīt vairāk

Kā tiek norādīts svešvalodu prasmes līmenis sertifikātā?

Sākot ar 2013.gadu, izglītojamajiem, kuru sniegums svešvalodas centralizētajā eksāmenā atbilst Eiropas valodu kopīgās pamatnostādnēs (EVKP) noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem B1, B2 vai C1 līmenim, iegūto valodas prasmes līmeni ierakstīs sertifikātā.
Lai VISC svešvalodu eksāmenu rezultātus pielīdzinātu Eiropas valodu kopīgās pamatnostādnēs noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem, VISC 2010.gadā koordinēja pētījumu, kura mērķis bija noteikt, vai svešvalodu eksāmena prasības Latvijā atbilst EVKP prasībām un vai eksāmena rezultāti var tikt izteikti atbilstoši EVKP definētajiem līmeņiem. Latvijas Universitātes eksperti veica svešvalodu eksāmena uzdevumu un rezultātu padziļinātu analīzi. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka svešvalodu eksāmens nodrošina uzdevumus atbilstoši EVKP C1, B2 un B1 līmeņiem.

Procentuālais vērtējums svešvalodu eksāmenā, sākot ar 2013.gadu tiks izteikts atbilstoši šādiem Eiropas valodu kopīgās pamatnostādnēs noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem:

Kopīgais vērtējums %	EVKP līmenis
95-100%	C1
70-94%	B2
40-69%	B1

Svešvalodu eksāmena rezultāts, kas ir zemāks par 40%, netiks izteikts atbilstoši EVKP līmeņiem.  

Cik ilgi ir derīgs centralizētā eksāmena sertifikāts?

Centralizētā eksāmena sertifikātam nav ierobežots derīguma termiņš. Taču augstākās mācību iestādes var izvirzīt prasību, ka reflektanta sertifikātam jābūt izdotam noteiktā laika periodā – par to jāinteresējas katrā konkrētā augstskolā.

Ko darīt, ja ir pazaudēts centralizētā eksāmena sertifikāts?

Detalizētu informāciju un iesnieguma paraugu skatīt sadaļā
VISC > Pakalpojumi > Centralizēto eksāmenu sertifikāta dublikāta izsniegšana.

Vēlos stāties ārzemju augstskolā un dokumenti ir jāiesniedz pirms termiņa, kad tiek izsniegti sertifikāti ar centralizēto eksāmenu rezultātiem. Vai ir iespējams saņemt izziņu par centralizētā eksāmena nokārtošanu?

Detalizētu informāciju skatīt sadaļā
VISC > Pakalpojumi > Izziņas par nokārtotu centralizēto eksāmenu saņemšana.

Kur var iegūt iepriekšējo gadu valsts pārbaudes darbu uzdevumus?

Līdz 2007. gadam katru gadu tika izdoti Valsts pārbaudes darbu apkopojumi 9. un 12.klasei. Tos var meklēt pie mācību priekšmetu metodisko apvienību vadītājiem, skolas bibliotēkā vai pie attiecīgā mācību priekšmeta skolotāja. No 2008. gada valsts pārbaudes darbu uzdevumi tiek publicēti VISC interneta vietnē

Kur iespējams nokārtot centralizētos eksāmenus?

Skolēni centralizētos eksāmenus var nokārtot skolā.

Personām, kas jau ir ieguvušas vidējo izglītību, bet vēlas kārtot centralizētos eksāmenus, saskaņā ar 2022.gada 5.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.398 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību" 34.punktu ir iespēja pieteikties 2022./2023.mācību gada centralizēto eksāmenu kārtošanai Latvijas Universitātē (https://www.lu.lv/gribustudet/skoleniem/centralizetie-eksameni/).

Persona, kura ir ieguvusi atestātu par vispārējo vidējo izglītību vai diplomu par profesionālo vidējo izglītību, lai kārtotu centralizēto eksāmenu, iesniegumu augstskolā iesniedz ne vēlāk kā 15.decembrī. Eksāmenu norise augstskolās tiek organizēta vienlaicīgi ar eksāmenu norisi skolās pēc vienotas pārbaudījumu norises kārtības. Minētā iespēja ir maksas pakalpojums saskaņā ar attiecīgās augstskolas noteiktu cenrādi. Sīkāka informācija ir pieejama attiecīgās augstskolas pirmsstudiju centrā vai mājaslapā.

Vai, atkārtoti kārtojot centralizēto eksāmenu, tiek ņemts vērā labākais rezultāts vai pēdējais iegūtais rezultāts?

Kārtojot eksāmenu atkārtoti, tiek izsniegts sertifikāts, kurā norādīts vērtējums par atkārtoti kārtoto eksāmenu. Personai ir tiesības izvēlēties, kuru no iegūtajiem sertifikātiem izmantot. Nav nosacījumu, ka jāņem vērā pēdējais centralizētajā eksāmenā iegūtais rezultāts.

Kāpēc mainīts valsts pārbaudes darbu norises laiks un centralizētais eksāmens notiek martā?

Viens no centralizētajiem eksāmeniem – centralizētais eksāmens angļu valoda notiks martā, jo:
- tas samazina vispārējā vidējā izglītībā skolēnu slodzi un spriedzi valsts pārbaudījumu laikā maija beigās un jūnijā;
- starp valsts pārbaudījumiem vispārējā vidējā izglītībā ir vairāk brīvu dienu, skolēni var sekmīgāk sagatavoties nākamajiem pārbaudījumiem un atpūsties pēc jau nokārtotajiem eksāmeniem;
- tajā laikā pārējiem skolēniem ir pavasara brīvlaiks, tāpēc eksāmena norise, kuru nodrošina liels skaits angļu valodas pedagogu, netraucē mācību procesu;
- vispārējās vidējās izglītības sertifikāti tiks izsniegti četras dienas ātrāk nekā iepriekšējā mācību gadā (2013.gada 5.jūlijā), kas atvieglos skolēnu iestāšanos citu valstu augstākajās mācību iestādēs, kā arī skolēni uzzinās rezultātus ātrāk, tādējādi mazinot skolēnos stresu par saviem saņemtajiem rezultātiem.

Vai skolotājs jebkurā mācību priekšmetā ir tiesīgs kā maksimālo vērtējumu, ko saņem skolēni kāda mācību priekšmeta nobeiguma pārbaudes darbā, noteikt mazāku nekā 10 balles?

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem skolēna mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā. Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams novērtēt mācību sasniegumus 10 ballu skalā, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts". Ja pārbaudes darbs tiek vērtēts 10 ballu skalā, tad maksimālais iegūstamais vērtējums nedrīkst būt zemāks par 10 ballēm.

Kā notiek reģistrēšanās eksāmeniem?

Pieteikšanās eksāmenu kārtošanai ir jāveic līdz attiecīgā mācību gada 15. decembrim Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (turpmāk – VPS)

• izglītojamam vispārējās vidējās izglītības eksāmeniem VPS jāpiesakās eksameni.vps.gov.lv, atzīmējot, kurus eksāmenus un kādā mācību satura apguves līmenī kārtos,

• izglītības iestādei VPS https://vps.gov.lv/ jāpiesaka izglītojamos vispārējās pamatizglītības eksāmeniem, pamatojoties uz 9. klases izglītojamā vai viņa likumiskā pārstāvja, vai par izglītojamā ieslodzītā resocializāciju atbildīgās amatpersonas iesniegumu, kurā norādīti eksāmeni, kurus izglītojamais kārtos.

Valsts pārbaudes darbiem VPS varēs pieteikties no 2022.gada 5.decembra plkst.10.00 līdz 2022.gada 15.decembrim.

Diagnosticējošiem darbiem izglītības iestādes savus skolēnus varēs pieteikt otrā semestra sākumā.

Visas aktuālās instrukcijas, kā arī operatīvie paziņojumi ir pieejami LAD tīmekļvietnē https://atbalsts.refined.site/space/VPS.

Kāda veida atbrīvojumu no eksāmeniem šobrīd drīkst pieņemt no skolēna? Ģimenes ārsta atzinums ir derīgs? 

No valsts pārbaudījumiem skolēnu var atbrīvot ar ārsta - speciālista vai ārstu konsīlija atzinumu. To paredz 2023. gada 24. janvārī valdībā apstiprinātie noteikumi.

Tāpat kā līdz šim, skolēns varēs tikt atbrīvots no valsts pārbaudes darbiem ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu saskaņā ar izrakstu no ārsta-speciālista vai ārstu konsīlija. Tāpat nepieciešams iesniegums no skolēna  vecākiem vai paša skolēna, ja viņš sasniedzis pilngadību. Šie dokumenti izglītības iestādē jāiesniedz ne vēlāk kā līdz konkrētā mācību gada 1. martam.

Līdz 2022./2023. mācību gada beigām būs derīgi arī ģimenes ārstu izraksti ar ieteikumu atbrīvot skolēnu no valsts pārbaudījumiem, kas izsniegti saskaņā ar Ministru kabineta 2003.  gada 11. marta noteikumiem Nr. 112 "Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem".

Skolēni, kuri netiks atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem, būs tiesīgi saņemt savām speciālajām vajadzībām atbilstošus atbalsta pasākumus saskaņā ar noteikumiem par valsts pārbaudījumu norises kārtību un noteikumiem par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību.

Kad tiks izsniegti eksāmenu sertifikāti?

2022./2023. mācību gadā pirmo reizi eksāmenu sertifikāti būs pieejami elektroniskā formātā. Tie būs pieejami Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā. - Sertifikāti par pamatizglītību 2023. gada 21. jūnijā - Sertifikāti par vispārējo vidējo izglītību 2023. gada 11. jūlijā - Izglītojamiem, kuri centralizētos eksāmenus kārtos papildu termiņā, sertifikāti par vispārējo vidējo izglītību būs pieejami 2023. gada 17. jūlijā Par katru VPD tiks sagatavots atsevišķs sertifikāts. Tajā tiks norādīts vērtējumu procentos (nenoapaļoti).

Vai šī gada 12. klases skolēns var kārtot gan optimālā, gan padziļinātā līmeņa eksāmenu vienā mācību priekšmetā?

Nē, skolēns vienā mācību gadā drīkst kārtot tikai viena līmeņa eksāmenu.

Ja 11. klases skolēns nenokārto OL eksāmenu, vai viņš ir pārceļams uz 12. klasi un drīkst kārtot šo eksāmenu vēlreiz?

Ja šogad, kārtojot eksāmenu, 11. klases skolēns neiegūst eksāmenā 10%, tad šo pašu eksāmenu var kārtot 12. klasē, bet tad būs jāiegūst jau 15%.

Ja šogad eksāmenā tiek iegūti 10%, bet nākamā gada eksāmenu slieksnis ir 15%, vai skolēns saņems atestātu?

Procenti ir nepieciešami, lai iegūtu sertifikātu. To skolēns iegūst, ja nokārto eksāmenu. Ja sertifikāts jau ir iegūts, tas netiek anulēts, procentu slieksnim paaugstinoties.

Krievu valodas eksāmenu 9. klasē nevarēs kārtot?

Šobrīd tiek veikti grozījumi normatīvajos aktos, ar kuriem tiek pastiprināta pirmās svešvalodas apguve, tāpēc arī paredzēts, ka no šī mācību gada pamatskolas beidzēji izvēlas kārtot vienu no trim svešvalodām – angļu, vācu vai franču.

Kāpēc grafikā atzīmēti vairāki datumi 9. klases latviešu valodas eksāmenam?

9. klases eksāmenam ir divas daļas – rakstu daļa un mutvārdu daļa. Pirmajā dienā visi skolēni pilda rakstu daļu, bet mutvārdu daļa ir izkārtota 4 dienās, lai visiem skolēniem pietiktu laika (katram skolēnam individuāli aptuveni 10 minūtes).

Kam paredzēti martā plānotie svešvalodas pārbaudes darbi?

Martā svešvalodas eksāmenus kārtos profesionālās izglītības iestāžu 4. kursu audzēkņi – atbilstoši vecajam standartam.

Vai starpdisciplinārā darba rezultāti būs jāraksta sekmju izrakstos? Kurā žurnālā tas būs jāataino?

Nē, starpdisciplinārā darba rezultāts nebūs jāraksta sekmju izrakstā. Šiem darbiem ir informatīvi izglītojošs mērķis, lai skolotājs un skolēns zinātu, kuras zināšanas un prasmes skolēns ir apguvis. Starpdisciplinārā darba rezultāts neietekmē ne semestra, ne gada vērtējumu.

Ja, kārtojot svešvalodas eksāmenu, neizdodas iegūt B2 līmeni, kāda ir rīcība šādā situācijā?

Skolēna uzdevums ir iegūt vismaz 10% līdzīgi kā iepriekšējā mācību gadā ar 5% slieksni. Šādā gadījumā skolēnam nevarēs piešķirt valodu apguves līmeni, bet pārsniedzot noteikto % sliekni, eksāmens būs nokārtots.

Vai dabaszinātņu priekšmetos vidusskolā būs praktiskā daļa eksāmenos?

Jā, dabaszinātņu – fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija – eksāmenos ir paredzēta praktiskā daļa. Vairāk informācijas atradīsies Valsts pārbaudes darbu programmās:

• Ķīmija II augstākajā mācību satura apguves līmenī. Valsts pārbaudes darba programma un paraugs
• Fizika II augstākajā mācību satura apguves līmenī. Valsts pārbaudes darba programma
• Bioloģija II augstākajā mācību satura apguves līmenī. Valsts pārbaudes darba programma un paraugs
• Ģeogrāfija II augstākajā mācību satura apguves līmenī. Valsts pārbaudes darba programma un paraugs

Kurš no rezultātiem tiek ņemts vērā, ja 12.klašu skolēns kārto atkārtoti optimālā līmeņa eksāmenu?

Skolēns var izlemt, kuru rezultātu izmantot uzņemšanas nosacījumos. Jebkurā gadījumā abi sertifikāti ir derīgi.

Ja skolēns vēlas uzlabot latviešu valodas eksāmena rezultātu optimālajā līmenī un kārtot latviešu valodu augstākajā līmenī, tad vai tiesa, ka pirmo nav iespējams uzlabot?

Skolēnam ir jāizvēlas, kurā līmenī tiks iegūts labāks rezultāts – optimālajā vai augstākajā. Vienā mācību gadā drīkst kārtot tikai viena līmeņa eksāmenu. Jāatceras, ka optimālā līmeņa eksāmens augstākā līmeņa eksāmenam tiks pielīdzināts ar koeficientu 0.75.

Vai vēsture un ķīmija ir arī pieejamas optimālajā līmenī?

Nē, optimālajā līmenī pieejami tikai obligātie latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmeni.

Bērns mācās 11.klasē. Atbilstoši izvēlētajam programmas ''grozam'', fizikas, ķīmijas, bioloģijas apguve optimālajā līmenī beigsies šajā mācību gadā un padziļināti 12.klasē apgūti netiks. Vai šiem jauniešiem obligātais eksāmens/diagnosticējošais darbs būs jākārto kopā ar 12.klasi šī mācību gada noslēgumā?

Šobrīd 11. klases skolēniem vēl nebūs obligātā eksāmena, tikai monitoringa darbs.

Vai starpdisciplinārais eksāmens 9. klasē ir obligāts?

Šajā mācību gadā skolēniem starpdisciplinārais pārbaudījums būs monitoringa formā. Tas nav obligāts. Lēmumu par pārbaudījuma organizēšanu pieņem skola.

Kad varēs izdot atestātus un apliecības?

Atestātus un apliecības varēs izsniegt pēc eksāmenu rezultātu/sertifikātu saņemšanas. Sertifikāti par pamatizglītību 2023. gada 21. jūnijā, sertifikāti par vispārējo vidējo izglītību tiks izsniegti 2023. gada 10. jūlijā, izglītojamiem, kuri centralizētos eksāmenus kārtos papildu termiņā, sertifikāti par vispārējo vidējo izglītību būs pieejami 2023. gada 17. jūlijā.

Kas nosaka, kādi atbalsta pasākumi ir nepieciešami skolēnam valsts pārbaudes darbos, ja skolā nav ne logopēda, ne psihologa?

Ja izglītības iestādes pedagogi secina, ka skolēnam ir nepieciešami atbalsta pasākumi, bet izglītības iestādē nav logopēda vai izglītības vai klīniskā psihologa, tad izglītības iestāde nosūta skolēnu uz Valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju vai pašvaldības pedagoģiski medicīnisko komisiju. Komisija sagatavo atzinumu par skolēna speciālajām vajadzībām un sniedz ieteikumus par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.

Vai izglītības iestāde informē vecākus par to, ka skolēns, kārtojot valsts pārbaudes darbus, izmantos atbalsta pasākumus?

Izglītības iestāde mutiski vai rakstiski informē skolēnu, viņa vecākus vai citu viņa likumisko pārstāvi par nepieciešamību skolēnam valsts pārbaudes darbos izmantot atbalsta pasākumus. Valsts pārbaudes darbos drīkst izmantot tikai tos atbalsta pasākumus, kurus skolēns ir izmantojis mācību procesa laikā. Skolēns vai viņa likumiskais pārstāvis var atteikties no atbalsta pasākumu piemērošanas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu izglītības iestādes vadītājam.

Kurš informē eksāmena vadītāju par to, kādus atbalsta pasākumus skolēni ar speciālām vajadzībām izmantos valsts pārbaudes darba laikā?

Izglītības iestādes vadītāja kompetencē ir noteikt, kādā veidā viņš informē eksāmena vadītāju par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem skolēniem ar speciālām vajadzībām.
Piemēram.
Informāciju par skolēniem un viņiem nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem valsts pārbaudes darbos sagatavo izglītības iestādes atbalsta personāls sadarbībā ar mācību priekšmeta pedagogiem un iesniedz izglītības iestādes vadītājam. Izglītības iestādes vadītājs rīkojumā par valsts pārbaudes darbu kārtošanu ietver informāciju par atbalsta pasākumu piemērošanu.

Skolēns valodas traucējumu dēļ nekārto vienu no eksāmena daļām, bet, ievadot iegūtos punktus elektroniskajā kopsavilkumu tabulā par kārtotajām eksāmena daļām, automātiski netiek izrēķināts skolēna iegūtais vērtējums. Kā rīkoties?

Šajā gadījumā punktus par kārtotajām daļām elektroniskajā kopsavilkuma tabulā neievada, bet vērtējumu skolēnam, kurš nekārto kādu no valsts pārbaudes darba daļām aprēķina pēc formulas – skolēna iegūtais kopīgais punktu skaits pret maksimāli iespējamo kopīgo punktu skaitu kārtotajās darba daļās. Sīkāku informāciju skatīt metodiskajos ieteikumos "Par vērtējumu valodu valsts pārbaudījumos izglītojamajam, kurš atbrīvots no kādas valsts pārbaudījuma daļas". Materiāls pieejams VISC mājaslapas sadaļā „Speciālā izglītība. Atbalsta pasākumi”.

Vai atbalsta pasākumi 9.klašu skolēniem ir jāsaskaņo ar VISC?

Atbalsta pasākumi 9.klašu skolēniem nav jāsaskaņo ar VISC. Katru mācību gadu mājaslapas sadaļā „Vispārējā izglītība. Pārbaudes darbi. Norises darbību laiki” VISC publicē iespējamos atbalsta pasākumus valsts pārbaudes darbos par vispārējo pamatizglītību. Informāciju par skolēnu skaitu, kuri kārtos valsts pārbaudes darbus ar atbalsta pasākumiem, izglītības iestāde norāda valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā, piesakoties valsts pārbaudes darbiem. Pēc valsts pārbaudes darbu norises VISC apkopo precīzāku informāciju.

Vai skolēns, kurš ir atbrīvots no visiem 9.klases eksāmeniem, drīkst kārtot eksāmenu latviešu valodas mazākumtautību izglītības programmās 9.klasei?

Ja skolēns ir atbrīvots no valsts pārbaudes darbiem, bet vēlas kādu no tiem kārtot, tad skolēns, pamatojoties uz iesniegumu izglītības iestādes vadītājam, drīkst pieteikties un kārtot izvēlēto eksāmenu. Ja skolēns pārdomā, viņš no eksāmena kārtošanas var atteikties. Ja skolēns eksāmenu kārto, tad no iegūtā vērtējuma eksāmenā atteikties vairs nedrīkst.

Vai atbalsta pasākumi centralizētajos eksāmenos var tikt piemēroti katram skolēnam individuāli?

Jā, protams. Ja skolēns ar speciālām vajadzībām kārto centralizētos eksāmenus, tad izglītības iestādes vadītājs raksta iesniegumu VISC. Atbilstoši skolēna vajadzībām VISC izstrādā valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un saskaņo nepieciešamos atbalsta pasākumus.

Vai ir noteikts, kurā no mācību iestādēm skolēnam ar speciālām vajadzībām ir jākārto apvienotais centralizētais eksāmens?

Ja izglītības iestādē tiek organizēts apvienotais centralizētais eksāmens, tad izglītības iestāde, kurā mācās skolēns ar speciālām vajadzībām un kuram ir noteikts atšķirīgs centralizētā eksāmena norises darbību laiks un līdz ar to arī cita eksāmena komisija, saskaņojot ar pašvaldības atbildīgo amatpersonu, var piedāvāt iespēju šim skolēnam kārtot eksāmenu gan tajā izglītības iestādē, kurā skolēns mācās, gan tajā, kurā tiek organizēts apvienotais centralizētais eksāmens. Pašvaldības atbildīgā amatpersona līdz attiecīgā mācību gada 10.aprīlim informē VISC par eksāmena materiālu piegādes vietu.

Kā informēt VISC, ja skolēns ar speciālām vajadzībām apgūst vispārējās vidējās izglītības programmu, bet nekārtos kādu no centralizētā eksāmena daļām?

Ja skolēns ar speciālām vajadzībām nekārtos kādu no centralizētā eksāmena daļām, tad izglītības iestādes vadītājs raksta iesniegumu VISC, kuram pievieno ģimenes ārsta izsniegtu izraksta kopiju („Izraksts no stacionāra/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes”).
Informāciju par skolēnu, kurš nekārto centralizētā eksāmena kādu daļu, izglītības iestādes vadītājs nosūta VISC līdz eksāmena norises dienai, bet aktu par skolēna nepiedalīšanos centralizētā eksāmena daļā pievieno eksāmena darbiem. Akta paraugs publicēts VISC mājaslapas sadaļas „Vispārējā izglītība. Pārbaudes darbi. Norises darbību laiki” pielikumos.

Kāpēc vajadzīgi standarti?

Šo dokumentu lietotāju loks ir plašs. Tie ir nepieciešami:

• Skolotājiem, lai varētu plānot mācību procesu, balstoties uz obligāto mācību saturu un prasībām skolēnu zināšanām, prasmēm un attieksmēm, lai ievērotu vienotu pieeju skolēnu sasniegumu vērtēšanā;
• Skolotāju tālākizglītības organizētājiem un īstenotājiem, lai tiktu nodrošināta saikne un pēctecība starp izglītības pakāpēm, mācību priekšmetiem;
• Topošo un strādājošo skolotāju izglītotājiem, lai organizētu atbilstošu skolotāju sagatavošanu un kvalifikācijas celšanu;
• Skolēnu vecākiem, lai viņi saņemtu skaidru un precīzu informāciju par to, kas bērniem jāzina un jāprot un ko viņi faktiski sasniedz;
• Politikas veidotājiem un plašai sabiedrībai, lai viņi varētu spriest par jaunās paaudzes izglītības kvalitāti, vērtēt un kontrolēt to, kā arī ierosināt nepieciešamās izmaiņas;
• Mācību literatūras un citu mācību līdzekļu autoriem, izdevējiem un ražotājiem, lai viņiem būtu skaidri orientieri mūsdienīga mācību procesa nodrošinājuma izveidei;
• Pārbaudes darbu izstrādātājiem, lai viņi varētu izstrādāt interesantus, vēlamajiem rezultātiem atbilstošus skolēnu sasniegumu pārbaudes darbus.

Vai mācību priekšmetu standartus īstenos arī speciālajās izglītības programmās?

Mācību priekšmetu standartos ir izvirzītas noteiktas prasības, to izpilde attiecināma uz visiem skolēniem ar visdažādākajām spējām un vajadzībām, kuri turpinās mācības vispārējās vidējās izglītības programmās vai profesionālās izglītības programmās, apgūst mazākumtautības pamatizglītības programmu, ir īpaši talantīgi un apdāvināti, kuriem ir mācīšanās grūtības, kuriem ir speciālas izglītošanās vajadzības.
Īstenojot mācību priekšmetu standartu prasības klasē, skolotājiem, mācību procesu plānojumā, jāpiedāvā vienlīdzīgas iespējas mācību satura apguvē visiem skolēniem. Skolēnu atšķirību nosaka daudzi faktori.
Skolēniem var būt dažāda etniskā piederība, nacionalitāte, rase, sociālekonomiskā pieredze, valoda, dialekts, reliģiskā piederība, dzimums un ģeogrāfiskā izcelsme.
Valsts pamatizglītības standartu īsteno arī speciālās izglītības programmās, kuras piedāvā speciālās izglītības iestādes vai izglītojamie ar speciālām vajadzībām ir integrēti vispārējās izglītības iestādēs. Vispārējās izglītības iestādēs ir izveidotas speciālās klases, kurās īsteno speciālās izglītības programmas, kas piemērotas skolēna attīstības traucējuma veidam, viņa spējām un veselības stāvoklim.

Pamatizglītību 9 gados iegūst skolēni ar šādām speciālajām vajadzībām:

• ar psihoneiroloģiskām saslimšanām,
• ar somatiskām saslimšanām.

Pagarināts mācību ilgums (10 līdz 11 gadi) ir skolēniem:

• ar redzes traucējumiem (vājredzīgiem, neredzīgiem),
• ar dzirdes traucējumiem (vājdzirdīgiem, nedzirdīgiem),
• ar smagiem valodas traucējumiem,
• ar fiziskās attīstības traucējumiem (kustību un balsta traucējumi, skolioze),
• ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācībās.

Ir izstrādātas arī mazākumtautību speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar norādītajām speciālajām vajadzībām.

Vai mājasdarbi ir obligāti? Vai skolotāji drīkst uzdot mājasdarbus, kas jāizpilda brīvdienās?

Šobrīd nav ārēja normatīvā dokumenta, kas noteiktu, ka mājasdarbi ir/nav obligāta mācību procesa sastāvdaļa un, ka tiem noteikti ir/nav jābūt. Tāpat nav noteikts, cik lielā apjomā, cik bieži, kurā laikā un kādi mācību līdzekļi vai materiāli izmantojami mājasdarbu veikšanai. Skola veido savu iekšējās kārtības regulējumu par mācību sasniegumu vērtēšanu, kurā var tikt iekļauti jautājumi arī par mājasdarbiem.
Pedagoģiskajā literatūrā un arī dažādās aptaujās ir vērojams, ka gan pedagogu, gan bērnu vecāku viedokļi par mājasdarbu nepieciešamību dažādos vecumos atšķiras. Svarīgākais ir saprast, kāds ir mājasdarba mērķis, kādas tieši prasmes skolēns apgūst vai nostiprina. To vislabāk var noskaidrot sarunā ar skolotāju, kurš mājasdarbu uzdod, jo skolotājs ir atbildīgs par savu darbu, izvēlētajām metodēm un paņēmieniem (Izglītības likuma 51.pants), t.i., kā efektīvi sasniegt izglītības standartā noteikto.
Skolās, kur tiek veicināta skolotāju sadarbība mācību satura plānošanā un īstenošanā, arī mājasdarbu mērķi, apjoms, forma un to izpildes laiks visbiežāk tiek savstarpēji saskaņoti. Tikpat būtiski ir pirms mājasdarba uzdošanas ar skolēniem pārrunāt tā mērķi un pēc mājasdarba izpildes nodrošināt atgriezenisko saiti, lai skolēns saprastu, kas viņam mācību procesā darāms tālāk. Atgriezeniskajai saitei nozīme un ietekme uz skolēna mācīšanos ir tad, ja tā ir iespējami drīza.
Ja Jums šķiet, ka mājasdarba mērķis nav skaidrs, apjoms ir pārāk liels vai izpildes laiks ir par mazu, pārrunājiet to ar skolotāju.

Vai mācību priekšmeta apguvei drīkst izmantot tikai Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību grāmatas?

Mācību priekšmeta apguvei drīkst izmantot gan IZM apstiprinātas mācību grāmatas, gan mācību grāmatas, kuras IZM nav apstiprinājusi. Mācību priekšmeta apguvei izmantojamo mācību literatūru izvēlas mācību priekšmeta skolotājs. Mācību literatūras iegādei nepieciešamo finanšu līdzekļu nodrošināšana ir izglītības iestādes dibinātāja kompetencē. Vispārējās izglītības iestādēm no valsts budžeta piešķir papildu līdzekļus IZM apstiprinātās mācību literatūras iegādei. Apstiprinātās mācību literatūras saraksts ir publicēts šeit.

Vai mācību procesā obligāti ir jāizmanto mācību grāmatai pievienotās darba burtnīcas?

Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību VISC izvērtē un apstiprina izdevniecības iesniegtu mācību grāmatu komplektā ar tās saturam atbilstošu metodisko līdzekli skolotājam (turpmāk – komplektizdevums). Komplektizdevumu var papildināt ar vienu vai vairākām darba burtnīcām, kā arī ar citiem mācību līdzekļiem (piemēram, uzdevumu krājumu, hrestomātiju, vārdnīcu, kartogrāfisku izdevumu, audiopielikumu), kuri lietderīgi papildina mācību grāmatu vai metodisko līdzekli, nodrošinot iespēju dažādot mācību metodes, padziļināt zināšanas vai pārbaudīt mācību sasniegumus.
Citu mācību līdzekļu, tostarp darba burtnīcu, iekļaušana komplektizdevumā nav obligāta. VISC izvērtē un apstiprina arī tādus komplektizdevumus, kuros darba burtnīcas nav iekļautas. Izvēle par darba burtnīcas nepieciešamību mācību procesā ir mācību priekšmeta pedagoga atbildība. Darba burtnīca var būt veiksmīgs informācijas ieguves, izpratnes veidošanas un padziļināšanas, kā arī skolēna patstāvīgā darba mācību procesa organizācijas instruments. Izmantojot darba burtnīcu, var atvieglot mācību priekšmeta standartā noteikto prasību apguvi. Bet var notikt arī citādi, kad darba burtnīcās iekļautais saturs skolotāja organizētajā mācību procesā netiek racionāli izmantots, un tad prasība iegādāties darba burtnīcu ir nelietderīga.
Ierobežota budžeta apstākļos ir īpaši aktuāli racionāli izmantot valsts, pašvaldību un vecāku naudas līdzekļus. Tāpēc aicinām pedagogus katrā mācību priekšmetā un katrā konkrētajā klasē rūpīgi izvērtēt darba burtnīcas nepieciešamību optimāla mācību procesa nodrošināšanai.

Kāpēc katrā mācību priekšmetā nav izstrādāts viens mācību līdzekļu komplekts, ar kuru strādātu visās Latvijas skolās?

Pieeja mācību satura apguvē paredz izvēles iespējas, t.i., katrs pedagogs drīkst izvēlēties tās metodes un mācību līdzekļus ar kuru palīdzību skolēni apgūtu standartos noteiktās prasības.

Kur var iegūt informāciju par skolēnu rezultātiem dažādās mācību priekšmetu olimpiādēs?

Par to, kādus rezultātus skolēni sasnieguši skolu mācību priekšmetu olimpiādēs, informāciju jāmeklē katrā konkrētajā skolā. Rajonu mācību priekšmetu olimpiāžu rezultātus apkopo izglītības pārvalžu atbildīgie speciālisti. VISC mājaslapā sadaļā "Mācību priekšmetu olimpiādes" var atrast informāciju par to, kuri skolēni izvirzīti dalībai valsts olimpiādēs, kādi ir skolēnu rezultāti valsts olimpiādēs, kā arī par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs.

Vai augstskolas ņem vērā skolēnu rezultātus mācību priekšmetu olimpiādēs?

To, vai skolēnu rezultātus mācību priekšmetu olimpiādēs augstskolas ņem vērā, ir tiesīga noteikt katra augstskola pati.

Kādi normatīvie dokumenti regulē vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītību?

• Izglītības likums
• Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību
  Latvijas Republikas Ministru kabineta 2018.gada 11.septembra noteikumi Nr.569

• Kas ir vispārējā vidējā izglītība?

  Vispārējās vidējās izglītības programmas ilgst trīs gadus (10.-12.klase), un tās īsteno vidusskolas, ģimnāzijas un vakarskolas. Vispārējo vidējo izglītību var apgūt arī profesionālās vidējās izglītības programmās, kuras īsteno profesionālās vidusskolas, tehnikumi vai koledžas. Obligātais vispārējās vidējās izglītības saturs un vērtēšanas principi ir noteikti Vispārējās vidējās izglītības standartā (2008.gada 2.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.715 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem”).
  Vispārējās vidējās izglītības saturu var īstenot kādā no četriem izglītības programmu virzieniem:
    – vispārizglītojošajā virzienā;
    – humanitārajā un sociālajā virzienā;
    – matemātikas, dabaszinību un tehnikas virzienā;
    – profesionālajā virzienā.
  Visu četru virzienu programmās ir 8 obligātie mācību priekšmeti: latviešu valoda, latviešu literatūra, pirmā svešvaloda, otrā svešvaloda, matemātika, Latvijas un pasaules vēsture, sports un informātika.

  Kādas ir prasības vidējās vispārējās izglītības ieguvei?

  Atestātu par vispārējo vidējo izglītību kopā ar sekmju izrakstu 10 ballu skalā izsniedz ikvienam izglītojamam, kurš ir saņēmis:
    – sekmīgu novērtējumu visos attiecīgā izglītības programmas virziena mācību priekšmetos;
    – sekmīgu novērtējumu centralizētajos eksāmenos, ko apliecina Vispārējās vidējās izglītības sertifikāts.
  Šie dokumenti par vispārējās vidējās izglītības apguvi, dod tiesības izglītojamiem pieteikties studijām jebkurā Latvijas augstskolā.
  Lai saņemtu Atestātu par vispārējo vidējo izglītību un iegūtu tiesības turpināt mācības augstākās izglītības programmās, izglītojamiem ir jāapgūst vismaz 12 mācību priekšmeti un jānokārto vismaz 4 izlaiduma eksāmeni – trīs obligātie un vismaz viens izvēles eksāmens. Izvēles eksāmenam jābūt kādā no mācību priekšmetiem, kurā eksāmenu organizē VISC vai arī mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un kurā eksāmenu organizē izglītības iestāde.
  Ministru kabineta „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem” dod tiesības izglītības iestādēm iekļaut izglītības programmās arī tādus mācību priekšmetus, kuri šajos noteikumos nav minēti. Šādu mācību priekšmetu standartus izglītības iestādes izstrādā patstāvīgi un saskaņo ar VISC. Piemēram, izglītības iestādes, kuras īsteno Matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena izglītības programmas var mācīt priekšmetu matemātiskā analīze un arī organizēt izlaiduma eksāmenu šajā priekšmetā. Eksāmens matemātiskajā analīze var būt izglītojamā izvēles priekšmets.

Ar ko interešu izglītība atšķiras no neformālās izglītības?

Ikviens var iesaistīties interešu izglītībā atbilstoši savām interesēm un vajadzībām  neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības.
Gan interešu izglītība, gan neformālā izglītība tiek organizēta ārpus formālās izglītības atbilstoši personas interesēm. Pirmsskolas un skolas vecuma bērnu interešu izglītību nodrošina pedagogs ar atbilstošu izglītību.

Kur var uzzināt informāciju par interešu izglītību?

Informāciju par interešu izglītību var uzzināt Valsts izglītības satura centra mājaslapā. Konsultācijas un metodisko atbalstu sniedz Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas speciālisti, viņu kontakti.
Klātienē konsultācijas iespējamas Strūgu ielā 4, Rīgā plkst.9.00-17.00

Kas var īstenot interešu izglītību?

Pašvaldību pienākums ir nodrošināt iespējas bērniem un jauniešiem darboties interešu izglītībā un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes.
Interešu izglītības programmas īsteno valsts, pašvaldību un privātpersonu dibinātās izglītības iestādes, t.sk., pirmsskolas, vispārējās, profesionālās, profesionālās ievirzes, interešu izglītības iestādes, kā arī kultūras, sporta u.c. iestādes, studijas, biedrības, nodibinājumi.
Katrā vispārējās izglītības iestādē ir iespēja bērnam darboties kādā pulciņā.
Pašvaldību dibinātās interešu izglītības iestādes jeb Bērnu un jauniešu centri pamatā īsteno interešu izglītības programmas.
Pedagogs, saņēmis privātprakses sertifikātu, var īstenot interešu izglītības programmu.
Par privātprakses sertifikāta iegūšanu var interesēties Izglītības kvalitātes valsts dienestā.

Vai ir nepieciešams saņemt licenci interešu izglītības programmas īstenošanai?

Izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot interešu izglītības programmas bez licences saņemšanas.
Citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, jāsaņem licence pašvaldībā. Arī pedagogam ar privātprakses sertifikātu jālicencē programma pašvaldībā.

Kādi ir populārākie interešu izglītības pulciņi un cik daudzos no tiem var piedalīties mans bērns?

Nozīmīgākās interešu izglītības jomas ir kultūrizglītība, sports, vides izglītība, tehniskā jaunrade, radošās industrijas.
Interešu izglītības programmu un pulciņu piedāvājums ir ļoti daudzveidīgs: vokālā un kora dziedāšana, instrumentālā un vokāli instrumentālā mūzika, tautas deja, mūsdienu deja, vizuālā un vizuāli plastiskā māksla, skatuves runa, teātra māksla, folklora, vides interešu izglītība, tehniskā jaunrade, radošās industrijas, sports.
Pulciņu skaits, kuros bērns var piedalīties, ir neierobežots.

Vai interešu izglītība bērniem ir bez maksas?

Interešu izglītības finansēšanas avoti ir dažādi: valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, citu juridisko un fizisko personu līdzekļi. To nosaka Ministru kabineta 2001.gada 28.augusta noteikumi Nr.382 “Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība”
Samaksa par bērna dalību pulciņā ir atkarīga no interešu izglītības programmas īstenotāja. Skolās un Bērnu un jauniešu centros tā pamatā ir bezmaksas vai ar nelielu vecāku līdzfinansējumu.
Citu juridisku un privātpersonu īstenotās programmas ir par maksu, pamatojoties uz pušu noslēgto līgumu.

Kādos gadījumos vecāki var atgūt bērna interešu izglītībā ieguldītos līdzekļus?

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts, ka nodokļu maksātāji var atgūt daļu pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa no tās summas, kas ir samaksāta par bērnu interešu izglītību. Vecākiem jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam gada ienākumu deklarācija.
Atgūt daļu bērna interešu izglītībā ieguldītos līdzekļus ir iespējams tikai tad, ja programma ir licencēta.

Vai par dalību interešu izglītībā tiek saņemts valsts atzīts izglītības dokuments?

Nē.

Kāda izglītība ir nepieciešama interešu izglītības pedagogam?

Prasības interešu izglītības pedagoga izglītībai nosaka Ministru kabineta 2018.gada noteikumu Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 6., 7. un 14.punkts.  

Kādus pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus un seminārus interešu izglītības pedagogiem organizē Valsts izglītības satura centrs? Kur un kā var iegūt informāciju par kursu un semināru norisi?

Kursi un semināri tiek organizēti tautas deju un mūsdienu deju kolektīvu vadītājiem, izglītības iestāžu pūtēju orķestru un koru diriģentiem, vokālo ansambļu pedagogiem, skolu teātru režisoriem un skatuves runas pedagogiem, vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas pedagogiem, folkloras pulciņu un kopu vadītājiem un pedagogiem.
Valsts izglītības satura centra mājaslapā: www.visc.gov.lv (sadaļa Jaunumi un Notikumu kalendārs). Informācija par kursiem un semināriem tiek nosūtīta pašvaldību izglītības pārvaldēm un izglītības speciālistiem.
Daļa kursu un semināru ir bezmaksas, bet daļa ir maksas pakalpojums saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumiem Nr.851 „Valsts izglītības satura centra maksas pakalpojumu cenrādis”.

Gan pašpārvalžu dalībnieki, gan konsultanti savā ikdienas darbā saskaras ar dažādiem izaicinājumiem. Lai atbalstītu jūsu darbu līdzdalības un jauniešu izaugsmes veicināšanā, esam apkopojuši dažus no šiem jautājumiem, ar kuriem, iespējams, saskaraties arī jūs.  Aicinām iepazīties ar visu atbalsta materiālu kopumu! Ja neatrodat atbildi uz jums aktuālo jautājumu, tad iesakām sazināties ar VISC Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecāko referenti Moniku Daļecku monika.dalecka@visc.gov.lv. Saziņai ar metodisko atbalsta materiālu autorēm aicinām rakstīt uz pasparvalzu.atbalstam@gmail.com. Atgādinām, ka šiem jautājumiem nav viennozīmīga risinājuma, kā arī mūsu piedāvātie risinājumi jāpielāgo tieši jūsu situācijai — vajadzībām un iespējām.

• Kā sadalīt pienākumus pašpārvaldē?

Sākumā aicinām pievērst uzmanību “aktīvo” un “neaktīvo” jauniešu sadalījumam —

1) mēs nezinām, kādās jomās jaunieši ir aktīvi, ko viņi dara brīvajā laikā un kādas aktivitātes viņi izvēlas savai izaugsmei, tāpēc šis sadalījums var traucēt un maldināt,

2) pašpārvaldei būtu aktīvi jāstrādā arī pie “neaktīvo” skolēnu / audzēkņu iesaistes, izzinot arī viņu vajadzības un izaicinājumus un ne tikai aizstāvot tās, bet citreiz radot iespējas jauniešiem iesaistīties jautājumos, kas viņiem ir aktuāli. Iespējams, līdzdarbojoties kādā aktivitātē, kas viņiem ir svarīga, viņi izlems pievienoties pašpārvaldes patstāvīgajai komandai vai arī iesaistīsies uz atsevišķām iniciatīvām.

Spēja atvēlēt laiku darbam pašpārvaldē bieži ir jautājums par prioritātēm. Mūsdienu jauniešiem ir daudz iespēju, kā izmantot savu laiku. Svarīgi izvērtēt — vai pašpārvalde izpilda kādu jauniešiem svarīgu funkciju, lai kļūtu par viņu prioritāti? Pārrunājiet to ar jauniešiem! Kāds ir dalībnieku mērķis darboties pašpārvaldē? Ko viņi no tā iegūst? Ko viņi gribētu no tā iegūt? Vai pašpārvaldē viņi sasniedz savus mācīšanās, sociālās piederības vai kādus citus viņiem svarīgus mērķus?

No praktiskā viedokļa aicinām ar dalībniekiem arī pārrunāt — kas viņiem būtu veiksmīgākais laiks pašpārvaldes sapulcēm? Tam var izmantot tādu tiešsaistes rīku kā Doodle, lai katrs varētu ērti atzīmēt sev ērto laiku. Gadās, ka ir ilgi pieņemts kāds specifisks laiks pašpārvaldes sapulcei, kas jaunajiem dalībniekiem vairs neder.

Daži risinājumi, ko izglītības iestādes ir atradušas, ir pašpārvaldes tikšanās 0. stundā vai 1. stundā, kas ir mācību laikā, bet citiem skolēniem / audzēkņiem nav mācību stundu, jo ir administrācijas un pedagogu sapulce. Tas var būt vērtīgs risinājums, jo tas rada iespēju kādreiz arī pašpārvalžu dalībniekiem viesoties administrācijas sapulcē un veicināt sadarbību.

Aicinām arī sadalīt tikšanās reizes — ne uz katru tikšanos nepieciešams ierasties visiem dalībniekiem, varbūt kādu reizi tiekas dalībnieki par konkrētu tēmu / aktivitāti. Tomēr šajā situācijā aicinām atrast citus informācijas veidus un dalīties notiekošajā arī ar citiem pašpārvaldes dalībniekiem, kas konkrēto tikšanās reizi nav apmeklējuši, tādā veidā radot atbildības un piederības sajūtu plašākā grupā.

Ierobežojumu laiks rādījis, ka ir iespēja arī veidot tiešsaistes tikšanās, kas mēdz patērēt mazāk laika. Tomēr aicinām izmantot šo iespēju pārdomāti — izplānot aktīvus iesaistes veidus, neorganizēt pārāk daudz šo tikšanos u.c.

• Vai ir iespēja organizēt nometnes vai kādas citas aktivitātes skolēnu pašpārvalžu dalībniekiem?

Pašpārvalde noteikti var organizēt aktivitātes paši sev, veidojot sadarbību un saliedētību, daloties idejās viens ar otru, gatavojoties jaunajam mācību gadam, visa gada laikā uzturot pozitīvas attiecības. Viens no šādu aktivitāšu veidiem ir nometnes, ko var organizēt, piemēram, vasaras brīvlaika noslēgumā. Tajā var aicināt piedalīties gan jau esošos pašpārvaldes dalībniekus, gan tos, kas vēl tikai vēlas iepazīt pašpārvaldes darbu.

Aicinām pievērst uzmanību projektu konkursiem — vairākās pašvaldībās ir iespēja pretendēt uz finansējumu specifiski nometnēm. Un izglītības iestāde vai kāda nevalstiska organizācija, piemēram, var kopā ar pašpārvaldi uzrakstīt projektu par šādas nometnes organizēšanu. Aicinām arī šajās aktivitātēs nodrošināt pēc iespējas lielāku jauniešu iesaisti — iepriekšējie pašpārvaldes dalībnieki var organizēt aktivitātes jaunajiem skolēniem / audzēkņiem, savukārt jaunie dalībnieki var veidot aktivitātes, kas palīdzētu izzināt arī citu jauniešu viedokli.

Pievērsiet uzmanību arī citām aktivitātēm, uz kurām pašpārvalžu dalībnieki var doties kopā vai atsevišķi (piemēram, pieredzes apmaiņas braucieni, pašpārvalžu salidojumi, mācības). Aicinām organizēt arī īsākas aktivitātes, ne tikai nometnes, bet arī, piemēram, filmu vakarus, tiešsaistes viktorīnas, pārgājienus un citas aktivitātes, kas palīdzēs iepazīties un satuvināties arī pašiem pašpārvaldes dalībniekiem.

Palikt pa nakti skolā var būt kā lielisks piedzīvojums. Bet īpaši nometnes kontekstā (un arī par citām aktivitātēm) lūdzam pievērst uzmanību nepieciešamajai dokumentācijai un atbildīgajām personām. Par nometņu organizēšanas un darbības kārtību vairāk skaties Ministru kabineta noteikumos Nr. 981 un jautā atbildīgajiem speciālistiem.

• Kā pašpārvalde var saņemt finansējumu savu ideju īstenošanai?

Pirms meklēt iespēju piesaistīt finansējumu, aicinām padomāt — vai tas tiešām ir nepieciešams? Varbūt ir nepieciešami specifiski materiāli / zināšanas / cilvēkresursi?

Ja tomēr zināt, ka šāds finansējums ir nepieciešams, aicinām no sākuma apzināt sev apkārt esošos resursus.

1. Dodieties uz tikšanos ar administrāciju, lai pārrunātu, kādi resursi ir pieejami izglītības iestādei! 
2. Ja esat atpazinuši kādu izaicinājumu, ko vēlaties risināt, iespējams, ideju varat prezentēt Izglītības iestādes padomē, varbūt kādus no resursiem bezmaksas var iegūt sadarbībā ar kādu no vecākiem, vai lūgt padomu viņiem, kur resursus varētu piesaistīt.
3. Iespējams, ir vietējie sponsori, kuri būtu ieinteresēti atbalstīt ideju.  
4. Noteikti uz sarunu varat aicināt savu pašvaldības jaunatnes lietu speciālistu, lai apzinātu iespējamos pašvaldības atbalsta mehānismus. 

Noteikti izvērtējiet iespēju pieteikties arī kādam projektu konkursam. Projekts ir ne tikai iespēja piesaistīt finansējumu vai citus resursus. Projekta forma palīdz strukturēt plānotu problēmas risinājumu, izvirzīt termiņus uzdevumu izpildei, mācīties veidot atskaites, publicēt informāciju par padarīto un par to stāstīt arī citiem dalībniekiem un citiem skolēniem / audzēkņiem.

Kad esat nonākuši līdz projektā risināmās problēmas un idejas definēšanai, meklējiet tai nepieciešamo atbalstu. Ir vairākas organizācijas un iestādes, kas piedāvā pretendēt uz atbalstu dažādos projektu konkursos. Pārskatiet projektu konkursu nolikumus un citu sniegto informāciju, izvērtējot, vai jūsu vajadzības atbilst tam, kas tiek atbalstīts šajā projektu konkursā un kā to būtu iespējams saskaņot!

Vairāk par projektu veidošanu lasi sadaļās “Kā plānot projektus?” un “Problēmu-risinājumu koks”.

• Kādi projektu konkursi ir pieejami pašpārvalžu un citu jauniešu iniciatīvām?

Jūsu pašvaldība:

Daudzas pašvaldības regulāri piedāvā iespējas pieteikties projektu finansējumam jauniešu iniciatīvām. Citreiz finansējuma vietā varat aizņemties kādus nepieciešamos resursus no vietējā jauniešu centra vai citām iestādēm. Iesakām sazināties ar savas pašvaldības jaunatnes lietu speciālistu, jaunatnes darbinieku vai vietējām jaunatnes organizācijām.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra sniedz dažādas iespējas jauniešu aktivitātes, mobilitātes, līdzdalības un neformālās izglītības veicināšanai. Izpēti ne tikai nacionāla un starptautiska līmeņa projektu konkursus, bet arī mācības un citas interesantas aktivitātes jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistīto izaugsmei! www.jaunatne.gov.lv

Projektu konkurss “Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska jauniešu iesaiste jaunatnes iniciatīvu projektos” veidots ar mērķi palielināt skolēnu aktīvu līdzdalību un motivāciju turpināt mācības, kā arī iesaistīt skolēnus aktivitātēs arī ārpus formālās izglītības. Projektu konkursu īsteno Izglītības kvalitātes valsts dienests sadarbībā ar pašvaldībām un valsts profesionālās izglītības iestādēm Eiropas Sociālā fonda projekta “PuMPuRS” ietvaros. www.pumpurs.lv

ASV vēstniecības Rīgā Mazo grantu programma izveidota kā elastīgs mehānisms, kas ļautu vēstniecībai atbalstīt iniciatīvas, kas veido atklātākas un konkurētspējīgākas politiskās un ekonomiskās sistēmas, kā arī aizsargā cilvēktiesības. Pieteikumi jāiesniedz angļu valodā. lv.usembassy.gov./lv

(Aicinām iepazīties arī ar citu vēstniecību pieejamiem projektu konkursiem)

Aktīvo iedzīvotāju fonds ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu programma, kuras darbībai finansējums piešķirts 15 Eiropas valstīs, tostarp Latvijā. Aktīvo iedzīvotāju fonda darbības mērķis visās valstīs ir pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju līdzdalības stiprināšana un mazaizsargāto iedzīvotāju grupu spēju vairošana.

Iespēja pieteikties “Rīcības projektiem” ir steidzamu un aktuālu interešu pārstāvības iniciatīvu un pilsonisko aktivitāšu īstenošanai.

www.activecitizensfund.lv

Iepazīstieties arī ar citiem projektu konkursiem, jautājiet citām pašpārvaldēm pieredzes stāstus un dalieties savā pieredzē!

• Kā motivēt jauniešus turpināt darboties pašpārvaldē? Kā veidot skolēnu pašpārvaldes darbu, lai skolēni tajā vēlētos darboties ar aizrautību?

Apzināties pašpārvaldes mērķi un tādējādi rosināt dalībnieku motivāciju palīdzēs modelis “Zelta aplis” (Golden circle), kas raksturo trīs līmeņus, kas raksturīgi jebkuram projektam, aktivitātei vai organizācijai — KO mēs darām, KĀ mēs to darām un KĀPĒC mēs to darām. Bieži mēs koncentrējamies uz pirmajiem diviem jautājumiem (kā un kas / ko darīsim) — praktiskām lietām, ko darām, un nepievēršam uzmanību vai skaidri nekomunicējam motivāciju un iemeslus mūsu darbībām. Modelis piedāvā šo komunikāciju apvērst otrādi un sākt ar to, KĀPĒC mēs kaut ko darām. KĀPĒC ir tas mērķis, iemesls, ticība, kas virza ikkatru no mums. Arī skolas pašpārvaldē nepieciešams paturēt prātā lielo vīziju — kāpēc pašpārvalde darbojas? Kāda ir pašpārvaldes nozīme skolēnu dzīvēs un skolas attīstībā? 

Apzināšanās, kāpēc pašpārvalde pastāv un kāds ir tās lielais mērķis, palīdzēs ne tikai ikdienā dalībniekiem būt motivētiem, bet arī jauniem dalībniekiem labāk izprast un iejusties. Pašpārvaldes KĀPĒC apzināšanās noderēs arī ilgtermiņā, veidojot pašpārvaldes tēlu, dalībnieku labsajūtu, sadarbību ar citiem. 

Pievērsiet uzmanību arī katra dalībnieka personīgajam KĀPĒC. Kāpēc skolēni iesaistās pašpārvaldē? Lai iemācītos ko jaunu, lai īstenotu savas karjeras soļus, lai satiktu jaunus cilvēkus? Vai dalībnieku KĀPĒC un pašpārvaldes kopējais KĀPĒC nav pretrunā?

Skaties vairāk: www.ted.com/talks/simon_sinek_how_great_leaders_inspire_action.

Vairāk par dalībnieku motivāciju, iesaisti lasi sadaļā “Motivācija”, piemēram, materiālos “Izaicinājums kā motivācija. FLOW modelis”, “Kas motivē darboties? Hercberga divfaktoru teorija” un “Motivācijas trijstūris”.

Vairāk par dalībnieku motivāciju un aizrautības veicināšanu aicina padomāt arī Z paaudzes raksturojums — par to vairāk lasi, piemēram, šeit Tuesi.lv - Z paaudze seko brendiem

1. Pretošanās un revolūcijas kultūru ir nomainījusi “radīšanas” mentalitāte — jaunieši grib radīt un būt daļa no nozīmīga procesa. Dodiet iespēju jauniešiem radīt, veidot, uzsākt — iesaistiet jau sākuma fāzē!
2. “Kā es to varu izmantot? Kāda tam jēga?” — uzsveriet projektu un pasākumu lietderīgumu, konkrētus rezultātus. Labs ieraksts CV? Noderīgi kontakti? Kaut kas nozīmīgi mainīsies jauniešu apkārtnē?
3. Digidentity — interese par digitālajām tehnoloģijām. Projektos un aktivitātēs pēc iespējas iekļaujiet kādu digitālo elementu, dodiet jauniešiem uzdevumus, izmantojot viedtālruņus vai planšetes, izpaužoties sociālajos tīklos.
4. Paštēla nozīme un vēlme tikt pamanītam. Dodiet jauniešiem iespēju pozitīvos veidos apliecināt sevi — mēģiniet radīt kādus pozitīvus elementus, ko iekļaut sociālajos tīklos, un pārrunājiet arī sociālo tīklu radīto spriedzi.
5. Jaunās patērētāju kultūras aspekti. Pieredzes kļūst svarīgākas par lietām, kas cilvēkam pieder! Veidojiet īpašus pasākumus un projektus, kuros piedomāts pie šiem elementiem, radiet iespējas piedzīvot spilgtas emocijas, kas paliks atmiņā.

• Kā motivēt jauniešus iesaistīties lēmumu pieņemšanā?

Veicinot jauniešu iesaisti lēmumpieņemšanā, ir svarīgi atcerēties, ka katra tikšanās / forums / sapulce vai kāds cits iesaistes mehānisms var viņiem radīt priekšstatu par līdzdalību un izraisīt interesi vai gluži pretēji — nevēlēšanos vairs iesaistīties. Pēc dažādām aktivitātēm ir svarīgi sniegt atgriezenisko saiti par to, kāda līdz šim ir bijusi jauniešu iesaiste, kāds ir bijis pienesums, kādas jauniešu idejas ir realizētas, kādās vēl jomās jauniešu viedoklis ir nepieciešams.

Regulārs gan pašpārvaldes līderu, gan konsultanta uzdevums ir atgādināt par daudzveidīgajām pašpārvaldes funkcijām un veidot sadarbību starp pašpārvaldi un administrāciju. Bieži vien jaunieši norāda, ka nav iesaistījušies kādu aktuālo problēmu risināšanā, jo nav zinājuši, ka to vispār var darīt. Šīs sarunas uzsākšanai aicinām noskatīties animāciju par pašpārvaldes darbības lomām vai animāciju par līdzdalību pašpārvaldes kontekstā. Iedvesmai vēlēties ko mainīt var palīdzēt arī tikšanās ar citu pašpārvalžu jauniešiem, kā arī ideju izstrāde ar metodi Rīcības aplis.

Bieži pašpārvalde neiesaistās lēmumu pieņemšanā, jo “līdzdalība” šķiet abstrakts termins. Tomēr, kad jaunieši tiek aicināti izteikt viedokli konkrētos jautājumos, kas ietekmē viņu ikdienu, tad viņu interese iesaistīties ir lielāka. Konsultanta loma iesaistes stiprināšanai ir izzināt, kurās jomās būtu nepieciešams zināt / ir iespēja izteikt skolēnu viedokli. Vai izglītības iestādē plānots remonts? Vai tiek mainīts un papildināts mācību saturs? Vai tiek plānots, kā stundās izmantot tehnoloģijas?

Svarīgi arī atcerēties par dažādiem jauniešu iesaistes līmeņiem — ne visiem ir jābūt interesei iesaistīties Izglītības iestādes padomē vai citos līdzīgos mehānismos, bet jauniešu viedokli izzināt ir nepieciešams. Vairāk par metodēm, kā izzināt jauniešu viedokļus, meklē sadaļā Līdzdalība, piemēram, izvērtējot līdzdalību ar metodi “Līdzdalības kāpnes”, plānojot iesaistošu darbu grupās “Pasaules kafejnīca”, izmēģinot dažādus veidus “Kā izzināt viedokļus?”, u.c.

Pašpārvalde var būt lielisks solis arī plašākai iesaistei lēmumpieņemšanā — arī ciemā, pilsētā, novadā, Latvijā un pat starptautiski.

Svarīgi atcerēties, ka skolēni / audzēkņi, pedagogi, administrācija, izglītības iestādes tehniskie darbinieki un citi iesaistītie ir sadarbības partneri izglītības iestādes veidošanā.

• Gandrīz katru mācību gadu pašpārvaldei pievienojas jauni dalībnieki. Kā nodot zināšanas un jēgpilni darboties ar pašpārvaldi?

Pašpārvaldes darba cikliskums rada izaicinājumus darba “nepārtrauktībai”, tomēr ir veidi, kas palīdz risināt šos izaicinājumus, lai tie nekļūst par lielākām problēmām.

Aicinām pievērst uzmanību šiem jautājumiem!

• Kā veidojam iespējas nodot pieredzi?

Aicinām rosināt aktīvu pašpārvalžu dalībnieku dalīšanos pieredzē — pašpārvaldes iepriekšējiem dalībniekiem individuāli dalīties pieredzē. Iespējas ir dažādas:

• Varat veidot “buddy” jeb “draugu” sistēmu — jaunie pašpārvaldes dalībnieki tiek salikti pāros ar dalībniekiem, kas pašpārvaldē ir ilgāk. Tā var būt īsāka iniciatīva ar uzdevumu pirmajos mēnešos palīdzēt jaunajiem dalībniekiem iejusties vai arī garāka aktivitāte visa gada garumā, kur ik pēc pāris nedēļām “badiji” tiek aicināti sazināties, uzzināt, kā otram klājas, kas līdz šim pašpārvaldē ir uzzināts un apgūts, ko gribētos vēl izmēģināt un kas vēl ir nesaprotams. Svarīgi ir izdomāt un pārrunāt, kādas ir “badiju” lomas, lai jaunieši zinātu, kas viņiem būtu jādara.
• Ja parasti “amatu” izpildītāji dodas prom no izglītības iestādes, tad varat ieviest “krustvecāku” sistēmu. Jau laicīgi izrunājiet ar līderiem, ka vēlēsieties viņus, piemēram, 2 reizes gadā (mācību gadu sākumā un janvārī) aicināt uz nelielu sarunu/mentoringu ar nākamo dalībnieku šajā amatā.

 

• Apmācības

Noteikti iesakām sākt mācību gadu ar neformālās izglītības apmācībām. Izmantojiet dienu vai pusi no tās, lai veicinātu pašpārvaldes iepazīšanos/saliedēšanos un vienošanos par sadarbības noteikumiem. Atvēliet apmācībām pietiekami daudz laika — aicinām ieplānot vismaz vienu pilnu dienu vai divas šādam procesam, lai tiešām ļautu dalībniekiem iepazīties vienam ar otru, izveidot uzticību un piederību, kā arī izvirzītu savus mērķus. Iepazīstieties ar dažādām neformālās izglītības metodēm, kas apkopotas šajā mājaslapā vai materiālā “Resursu apkopojums”. Ja tas ir iespējams, runājiet ar pašvaldības jaunatnes lietu speciālistu vai jaunatnes darbinieku, vēršoties pēc palīdzības mācību organizēšanā.

Ir iespējas arī veidot apmācības vasarā, piemēram, kā nometni (vairāk lasi: Vai ir iespēja organizēt nometnes vai kādas citas aktivitātes skolēnu pašpārvalžu dalībniekiem?). Nometne var būt gan pašpārvaldes dalībniekiem, gan citiem jauniešiem, kas vēl tikai domā par pievienošanos — tā var būt iespēja uzzināt ko vairāk par pašpārvaldi, iepazīt citus dalībniekus, pilnveidot kompetences, kas tiek attīstītas pašpārvaldē.

• Apmācības, ko vada iepriekšējā gada pašpārvaldes dalībnieki

Viens no variantiem ir, ievēlot jauno pašpārvaldi, iepriekšējā gada komandai organizēt šīs mācības. Lai šādu tradīciju varētu iesākt, iesakām sākt pamazām — sākotnēji sniedzot jauniešiem piemēru par šādām apmācībām, tad aicinot kādam jaunietim novadīt tikai pāris aktivitātes, līdz jaunieši pierod pie šī principa un ir gatavi rīkot apmācības paši.

• Kādu informāciju/vērtības varam nodot arī bez stāstīšanas?

Protams, pieredzes nodošanas sarunas ir ļoti svarīgas.

Tomēr, lai atvieglotu savu darbu un stiprinātu pašpārvaldi, svarīgi ir veidot arī pašpārvaldes telpu atbilstošu konkrētajai pašpārvaldei — uz sienām varat izlikt pašpārvaldes mērķi, darbības jomas, varat definēt jūsu vērtības, sadarbības noteikumus utt. Varat izvietot arī iepriekš veidoto aktivitāšu bildes, Eiropas Jaunatnes mērķus u.c. Galvenais — iesaistiet jauniešus procesā, kur viņi paši lemj par savu telpu un ko tur attēlot!

Vai skolēnu pašpārvaldei izglītības iestādēs obligāti jābūt?

Skolēnu pašpārvaldei ideālā situācijā vajadzētu būt uz demokrātijas un brīvas izvēles principiem veidotai institūcija, jo kā obligāts veidojums tā nevarēs pilnvērtīgi veikt savus uzdevumus. Turklāt skolēnu pašpārvalde ir neatņemama izglītības procesa sastāvdaļa ar senu vēsturi, kas sniedz vērtīgu ieguldījumu personības attīstībā.

Vai ir kāds dokuments, kurā ir skaidrots, kā audzināšana īstenojama izglītības iestādē?

Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumi Nr.480 "Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība".

Vai kādā dokumentā ir noteikts audzinātāju skaits profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīcā?

Ministru kabineta 02.10.2007.noteikumu Nr.655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo" 1.pielikumā noteikts, ka uz 75 dienesta viesnīcā dzīvojošiem izglītojamiem ir viens pedagogs un uz 250 dienesta viesnīcā dzīvojošiem izglītojamiem ir viens dienesta viesnīcas vadītājs.

Kādi ir skolēnu pienākumi skolā?

Izglītojamo pamatpienākumi un tiesības noteikti "Izglītības likuma" 54. un 55.pantā (ar 26.03.2010. veiktajiem grozījumiem). Katra izglītības iestāde savu audzēkņu pienākumus un tiesības reglamentē iekšējās kārtības noteikumos saskaņā ar Latvijas likumdošanu un atbilstoši katras konkrētās izglītības iestādes nostādnēm. Izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu izstrādē vērā ņemamas arī "Bērnu tiesību aizsardzības likuma" 22. un 23.pantā reglamentētās normas par bērnu pienākumiem.

Par bērnu nometnēm