15. februārī Valsts izglītības satura centra Iekļaujošās un speciālās izglītības nodaļa sadarbībā ar Liepājas Līvupes pamatskolu - attīstības centru organizēja tiešsaistes semināru “Atbalsta iespējas pirmsskolas vecuma bērniem ar komunikācijas traucējumiem”, kur savā pieredzē dalījās Liepājas Līvupes pamatskolas-attīstības centra direktore Sarmīte Sidorova un audiologopēde, speciālais pedagogs Irita Kovaļska un nobeigumā izglītības metodiķe, psiholoģe Evija Ivanova sniedza vecākiem/ skolotājiem ieteikumus par pozitīvas uzvedības veicināšanu.
Liepājas Līvupes pamatskolas-attīstības centra direktore Sarmīte Sidorova stāsta, ka šajā skolā tiek īstenotas 4 pirmsskolas speciālās izglītības programmas, kurās kopā mācās 30 bērni. Tāpat tiek īstenotas 2 pamatskolas speciālās izglītības programmas, un skolēni var turpināt izglītoties arī 2 profesionālās pamatizglītības programmās. Skolā strādā 81 pedagogi un 75 tehniskie darbinieki (1 6 no tiem skolotāju palīgi), ir attīstīts atbalsta personāls - 7 logopēdi, speciālais pedagogs un psihologs. Tāpat skolā strādā arī ārsts un medicīnas māsas.
Skolā strādājošie speciālisti dalās pieredzē, organizējot profesionālo pilnveidi pedagogiem, kā arī izglītojošus pasākumus bērnu likumiskajiem pārstāvjiem. Tiek izstrādāti arī metodiskie mācību līdzekļi.
Lai varētu runāt par komunikācijas traucējumiem, Irita Kovaļska atgādina, ka jāizprot, kas ir komunikācija, un tā ir mijiedarbība ar apkārtējo vidi, cilvēkiem, un komunikācijas spējas parasti bērnam attīstās daudz ātrāk nekā valodas un runas spējas. Komunikācijas prasmēm ir liela nozīme bērna attīstībā, lai viņš varētu kontaktēties gan ar vienaudžiem, gan citiem cilvēkiem, un varētu apgūt jaunas prasmes.
Pēc savas pieredzes Irita Kovaļska komunikācijas traucējumus ir sadalījusi trīs grupās: bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, bērniem ar tipisku attīstību un bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Kovaļska stāsta, ka daļa bērnu ar funkcionāliem traucējumiem komunicē labprāt, turpretim bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ir jārada vēlme to darīt. Bērni ar autiskā spektra traucējumiem reizēm nemāk komunicēt ar apkārtējiem saprotamā veidā un bieži nemaz neizjūt vajadzību to darīt, tāpēc atbalsta personālam ir jācenšas komunikāciju padarīt iespējamu un patīkamu.
Lai varētu izvēlēties atbilstošas darba metodes, ir svarīga anamnēzes noskaidrošana no vecākiem, tas palīdz saprast, kāda ir bijusi bērna attīstība. Pēc tam speciālists veic bērna praktisko izvērtēšanu. Ja rodas aizdomas, ka bērnam nepieciešama padziļināta izvērtēšana, var ieteikt vecākiem vērsties vai nu pie klīniskā psihologa, vai psihiatra.
Darbā ar bērniem ar komunikācijas traucējumiem var izmantot divu veidu metodes:
- augmentatīvo komunikāciju, kas atvieglo komunikācijas procesu bērniem ar neskaidru vai neplūstošu runu,
- alternatīvo komunikāciju, kas nodrošina alternatīvu komunikācijas veidu bērniem, kas nerunā, vai kuru runa ir nepietiekami kvalitatīva saprotamai komunikācijai.
Alternatīvā komunikācija sniedz iespēju bērniem, kam ir traucētas runas spējas, paust savas vajadzības, piemēram, vēlmi iziet ārā vai pastāstīt, ka kaut kas sāp. Pastāv maldīgs uzskats, ka alternatīvā komunikācija kavē runas attīstību, bet pētījumi liecina, ka ir otrādi - tā sekmē valodas un runas spēju attīstību.
Alternatīvās komunikācijas mērķi ir:
- informācijas nodošana;
- informācijas uztveršana;
- lēmumu pieņemšanas veicināšana;
- traucējumu kompensēšana (grūtību mazināšana);
- attiecību veidošanas atbalstīšana;
- savstarpējās sapratnes veicināšana;
- miera sajūtas radīšana (trauksmes mazināšana).
Ir sastopamas divu veidu komunikācijas metodes:
- bez palīglīdzekļiem (žesti, ķermeņa valoda, atbalsta zīmes, pieskārieni),
- ar palīglīdzekļiem (priekšmeti, attēli vai fotogrāfijas, ideologrammas, zīmējumi, piktogrammas, komunikāciju tāfeles, attēlu grāmatiņas).
Lai veidotu komunikāciju, ir svarīgi izmantot komunikācijas stratēģijas, un logopēde/audiologopēde Kovaļska uzsver, ka darba metodes ir jāizvēlas katram bērnam individuāli, pievēršot uzmanību gan bērna diagnozei, gan problēmām, gan bērna interesēm. Sākot strādāt ar bērnu, vispirms jānodibina emocionālais kontakts. Irita Kovaļska šajā norisē cenšas izmantot bērna mīļākās rotaļlietas, iecienītu grāmatu vai kādu nodarbi, kas bērnam patīk. Kovaļska norāda, ka viņas pieredzē kontakta nodibināšanas procesā labi ir noderējušas roku lelles. Sākumā jāpievērš uzmanība arī vietai, laikam, kur notiks nodarbība, kā arī rotaļlietām vai citiem priekšmetiem, kas tiks izmantoti uzslavai. Videi jābūt mierīgai, klusai, jāizslēdz viss liekais, jo tas var strādāt kā kairinātājs. Kovaļska atzīmē, ka labi strādā arī nodarbības kārtības noteikšana un uzdevumu vizualizācija.
Nākamais posms komunikācijas veidošanā ir runas un valodas attīstīšana, kas ietver spontānās runas veidošanu, valodas un sapratnes veicināšanu, kā arī lasīšanas un rakstīšanas prasmju attīstīšanu.
Kovaļska piedāvā jautājumus, uz ko sev atbildēt pirms sākt darbu ar bērnu:
- Ko gribēšu iemācīt un ko varēšu iemācīt?
- Kādus vizuālos un audio materiālus pielietošu?
- Kā izveidosim dienas kārtību, no kā tā sastāvēs?
- Kā es pateikšu bērnam, kas viņam ir jādara?
- Kur izvietošu darba materiālus?
- Kā es pateikšu bērnam, kur tie ir?
- Kā es pievērsīšu bērna uzmanību?
- Kā es noteikšu darbību ilgumu?
- Kā pateikšu par darba nobeigumu?
- Kā es motivēšu bērnu darbībai?
Irita Kovaļska komunikācijas atbalstam iesaka
- Pārliecinieties, ka bērna uzmanība ir vērsta uz Jums, uzrunājiet viņu vārdā pirms sākat runāt.
- Samaziniet sensoros traucējumus, piemēram, troksni, spilgtu gaismu un aizņemtas telpas.
- Runājiet skaidrā, mierīgā balsī.
- Runājiet īsi un vienkārši.
- Dodiet savam bērnam kādu laiku apstrādāt informāciju un pārbaudiet, vai viņš ir sapratis.
- Uzdodiet konkrētus jautājumus.
- Izmantojiet attēlus, lai palīdzētu izskaidrot lietas.
- Vienmēr pārbaudiet, vai esat pareizi saprasts.
Savukārt psiholoģe Evija Ivanova atzīmē vairākus komunikācijas aspektus. Pirmais no tiem ir saturs - svarīgi, lai tas būtu vienkāršs un bērnam saprotams. Tāpat šajos aspektos ietilpst arī pašatklāsme un attieksme, no kuras ir atkarīgs, kā bērns izturēsies pret pedagogu. Jāizprot arī komunikācijas nolūka aspekts, ar kuru tiek mēģināts panākt konkrētu rīcību. Ar nolūku sasaucas arī ziņojuma mērķis, ko tieši pieaugušais bērnam grib pateikt.
Vēl kā atzīmējamus aspektus komunikācijā psiholoģe Ivanova min neverbālo komunikāciju, distances ievērošanu, kā arī saziņas kvalitāti ietekmējošos elementus:
- dikciju,
- skaļumu,
- runas tempu,
- pauzes un elpošanu.
Psiholoģe Ivanova uzsver, ka jāizvairās no aizspriedumiem, jo tie līdzi nes negatīvu attieksmi pret kādu grupu vai tai piederošajiem indivīdiem, un neizbēgami negatīvā attieksme iekļauj arī vērtēšanu. Kā ļoti būtisku aspektu psiholoģe Ivanova min pieaugušo uzvedību, kas var gan veicināt, gan neveicināt kādas darbības no bērna puses.
Psiholoģes Ivanovas pieredzes stāsts:
Meitene, kas izglītības iestādē nerunāja, bet visās pārējās vietās runāja. Bija kāda reize, kad šī meitene grupā bija sākusi runāt, tomēr pēc tās reizes to vairs neturpināja darīt. Sarunājoties ar šo meiteni, Ivanova nojauta, ka meitene neturpināja runāt pieaugušo, iespējams, pārspīlētā prieka dēļ par šo notikumu.
- Runājot par bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, Ivanova iesaka negaidīt un vērsties pie speciālistiem pie iespējas ātrāk, ja radušās tādas aizdomas. Jo ātrāk tas notiks, jo sekmīgāk būs iespējams strādāt pie bērna iekļaušanas izglītības iestādē.
Kā aspektus, kas izraisa nevēlamu uzvedību, Ivanova min satraukumu, vainas sajūtu, draudu apzināšanos un naidu. Satraukums rodas jebkurā neskaidrā situācijā, un bērnu ar autiskā spektra traucējumiem, kam ir traucēta verbālā komunikācija, ir jāsagatavo jebkurām dzīves situācijām. Vainas sajūta rodas tad, kad bērns tiek novērtēts kā neatbilstošs un kad viņam kaut kas nesanāk, viņš nesaņem vajadzīgo atbalstu. Tālāk bērnam rodas drauda apzināšanās, un šādu situāciju bērns vēl cer mainīt, neapzinoties sekas. Tikai tad seko naids, kas var izpausties kā agresīva rīcība pret apkārtējiem.
Psiholoģes Ivanovas ieteikumi vecākiem/pedagogiem
Veiciet bērna uzvedības analīzi trīs posmos
- Novērtējot situāciju tieši pirms.
- Uzvedību.
- Sekas.
Svarīgi ir nodrošināt to, lai nevēlamā uzvedība netiktu pastiprināta. Izmantojot analīzi, var mēģināt nākamajā reizē nevēlamo uzvedību mēģināt novērst, pirms tā ir notikusi.
No kā izvairīties?
Uzvedības ietekmēšanā ļoti jāizvairās no draudiem, pavēlēm, negatīvas kritikas, personību aizskarošiem izteikumiem. Ivanova atzīmē, ka tie nav tikai vārdi, un viņas pieredzē, strādājot ar bērniem, vecākiem un audzinātājiem, nereti ir manāms, ka šādi ietekmēšanas veidi ir tikuši izmantoti. Tāpat Evija Ivanova iesaka veikt ļoti pārdomāta sarunas ar bērnu vecākiem, jo jomas profesionāļiem jābūt vecāku atbalstam, bet ir bijuši gadījumi, kad pēc sarunas ar audzinātāju vecāks jūtas slikti.
Psiholoģe Ivanova uzsver, ka veidojot pozitīvu sadarbību, jāatrod arī pozitīvas lietas, ko par bērnu teikt vecākiem!