Kā izaicinājumus darbā ar skolēniem ar daudzveidīgām vajadzībām Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga min resursus (laika limits, gatavošanās nodarbībām), tikšanās reizes ar vecākiem un citiem skolotājiem, informācijas meklēšanu, individuālo darbu ar skolēniem, jaunā izglītības satura ieviešanu, metodisko materiālu veidošanu un supervīzijas skolotājiem. Skolas direktore uzsver, ka lielākais palīgs ir tas, ka izaicinājumi un dažādas problēmas tiek uztvertas kā normāla dzīves sastāvdaļa un visbiežāk tiek risinātas ar vairākkārtējiem, neatlaidīgiem mēģinājumiem mainīt esošo situāciju.
Par atbalstu skolēniem ar daudzveidīgām vajadzībām Valsts izglītības satura centra Speciālās izglītības nodaļas organizētajā tiešsaistes seminārā “Atbalsts skolēniem ar daudzveidīgām vajadzībām” dalās Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga, speciālās pedagoģesOlga Buša un Dace Lapiņa, kā arī sociālā pedagoģe Līga Rutule un fizioterapeite Kristīne Dzenava.
Babītes vidusskolas misija ir iedvesmot un nodrošināt radošas, daudzpusīgi attīstītas personības izaugsmi, piedāvājot katra spējām atbilstošu izglītību modernā un drošā vidē. Kā šīs skolas vērtības tiek minētas izaugsme, līdzatbildība, radošums un sadarbība. Babītes vidusskolā strādā 2 speciālie pedagogi, 2 izglītības psihologi, skolotājs - logopēds, 2 sociālie pedagogi, skolotāja palīgs, 2 fizioterapeites, 2 karjeras konsultantes un medicīnas māsa. Šajā skolā mācās gan skolēni, kam piemīt īpaši talanti, gan tādi skolēni, kam ir grūtības dažādās mācību jomās. Tāpat Babītes vidusskolā izglītību iegūst arī skolēni no Ukrainas, kuriem izstrādāti individuālās izglītības programmas apguves plāni.
Mācību priekšmetu skolotāju uzdevums ir novērot skolēnu sniegumu dinamikā un pēc nepieciešamības konsultēties ar atbalsta komandas speciālistiem. Speciālais pedagogs novēro skolēna sniegumu mācību stundā, bet sociālais pedagogs vēro skolēna uzvedību. Speciālisti nosaka, kurās jomās skolēnam jāspiestrādā īpaši, un tas tiek iekļauts individuālajā plānā.
Psihologa instrumenti ir Vekslera bērna intelekta tests, Vudkoka - Džonsona kognitīvo spēju tests, LMST - II, ABAS - II un Ahenbaha bērna uzvedības novērtēšanas aptauja. Fizioterapeita loma ir izvērtēt skolēnu ar Romberga testu (izvērtē stāju, līdzsvara izjūtu), izmantot Borga skalu (sāpju skala), kā arī pielietot testus, kas novērtē kustību attīstības sniegumu. Logopēds pārbauda lasītprasmi un rakstītprasmi, kā arī pielieto mazās metodikas. Savukārt skolotāju un speciālā pedagoga uzdevums ir īstenot valsts pamatizglītības standartu, veikt novērošanu un visaptverošu skolēnu pedagoģisko izvērtēšanu, pielietojot skolēna mācību prasmju izvērtēšanas karti. Latviešu valodas skolotāji, kuri ir apguvuši agrīnās lasītprasmes novērtēšanas testu ACADIENCE TM (Dibels Next) izvērtē un nosaka skolēnu pašreizējo lasītprasmes attīstības līmeni, sniedz ieteikumus skolotājiem un vecākiem.
Atbalsta sniegšana tiek nodrošināta, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 556. 1. un 2. pielikumu. Šo noteikumu pielikumos ir atbalsta pasākumu saraksts un individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugs. Noteikumu 1. pielikumā ir uzskaitīti atbalsta pasākumi skolēniem ar speciālajām vajadzībām vispārējās izglītības programmas apguvē – skolēniem ar redzes, dzirdes, valodas, fiziskās attīstības, jauktiem attīstības, mācīšanās, garīgās veselības, garīgās attīstības traucējumiem, kā arī ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Atbalsta personāls pēc nepieciešamības sadarbojas gan ar sociālo dienestu, gan ar citām valsts un pašvaldības institūcijām.
Babītes vidusskolā netiek īstenotas speciālās izglītības programmas, bet mācību procesā tiek iekļauti arī skolēni ar dažādām mācīšanās grūtībām, mācīšanās un uzvedības traucējumiem, kā arī ar citām speciālajām vajadzībām. Visi skolēni mācās pēc vispārizglītojošās programmas, taču mācību procesā pēc nepieciešamības tiek sniegts arī daudzveidīgs atbalsts.
Individuālais izglītības programmas apguves plāns (IIPAP) atspoguļo gan skolēna stiprās puses, gan jomas, kur nepieciešams atbalsts. IIPAP tiek atzīmēts nepieciešamais atbalsts un vides pielāgojumi. Vispārizglītojošajā skolā atbalsts var būt, piemēram, atsevišķa telpa pārbaudes darbu rakstīšanai, iespēja izmantot atgādnes, speciālais pedagogs var palīdzēt izprast darba nosacījumus, iespējams citāds atbildes sagatvošanas un iesniegšanas veids, kā arī papildus laiks darba veikšanai.
Speciālais pedagogs Dace Lapiņa stāsta, ka reizēm skolēniem trūkst motivācijas turpināt vai uzsākt darbu, un tādās situācijās labi noder dažādi nelieli uzdevumi, kas attīsta sīko motoriku un reizē arī attīsta valodu, domāšanu un intelektu. Speciālā pedagoga kabinetā skolēniem iespējams darboties arī praktiski, dažādos praktiskos veidos attēlojot un izprotot sarežģīto, piemēram, matemātikā. Ja trūkst motivācijas, viss sākas ar sarunu, kur skolēnam un speciālajam pedagogam kopā tiek veidotas palīdzības stratēģijas, mācās gan skolēns, gan skolotājs, bet nogurums tiek mazināts ar dinamiskajām pauzēm.
Dace Lapiņa uzsver arī vizuālā atbalsta nozīmi, jo reizēm skolēns nespēj izpaust savu domu; vizuālie līdzekļi palīdz arī plānot laiku. Kā labu atbalsta līdzekli Lapiņa iesaka rīkus SymWriter2 vai Widgit, kur bērns uzraksta vārdu, bet rīks piedāvā tam ilustrējošu attēlu. Vēl noderīgi rīki ir baltā tāfele, Padlet siena, rīks Nearpod uzdevumu veidošanai, izlaušanās istabas - https://genial.ly/, viktorīnu vietnes Kahoot un Quizizz, vietne Canva (education sadaļa), rīks Khan academy un daudzi citi interneta resursi.
Sociālais pedagogs Līga Rutule stāsta, ka viņas darbs pamatā saistīts ar skolēniem, kam ir uzvedības grūtības un problēmas iekļauties kolektīvā. Kā pirmā metode darbā ar šādiem skolēniem tiek minēta novērošanas metode, kuras mērķis ir saprast un ieraudzīt skolēna mijiedarbību vidē. Nākamā metode ir individuāla saruna, un pēc tās pēc nepieciešamības var norisināties individuāla nodarbība, kas lielākoties tiek veikta ar bērniem, kam mēdz būt krīzes - apstākļi, kuros skolēns vairs nespēj pieslēgties mācību darbam. Tiek pielietotas arī starppersonu un grupu sarunu metodes. Pēc šīm sarunām var notikt grupu nodarbības un nodarbības klasei. Klases nodarbības reizēm tiek sasaistītas arī ar klases mikroklimata izpēti, kura laikā ar sociometrijas palīdzību nosaka kāda bērna lomu klasē un klases savstarpējās attiecības vai kura laikā bērni raksturo savu klasi un nosauc klases pozitīvās un negatīvās iezīmes. Pēc šādām nodarbībām tiek sniegta atgriezeniskā saite klases audzinātājam vai bērnam, ja ir kas pārrunāts un secināts sarunās ar klases audzinātāju. Nepieciešamības gadījumā tiek izstrādāts individuālais uzvedības atbalsta plāns. Rutule akcentē, ka paralēli darbam ar skolēnu vienmēr notiek sadarbība ar pieaugušajiem (vecākiem, pedagogiem).
Vēl kāds svarīgs sociālā pedagoga rīks ir “SOS poga”. Šī virtuālā poga ir izvietota Babītes vidusskolas informācijas sistēmā, un to var aktivizēt ārkārtējās vai SOS situācijās, proti, negaidītās, neparedzētās, nevadāmās un nekontrolējamās situācijās mācību stundas laikā. “SOS pogas” mērķis ir pēc iespējas ātrāk sniegt atbalstu, palīdzību skolēnam viņa (psiholoģiska, uzvedības un/vai medicīniska rakstura) grūtībās. Pēc šīs pogas realizēšanas SOS signāls īsziņas veidā pienāk skolas direktorei, skolas administrācijas pārstāvjiem un atbalsta personāla pārstāvjiem. Tiklīdz tiek saņemts SOS signāls, atbalsta personāla pārstāvji dodas uz norādīto kabinetu un izvērtē, kurš no atbalsta personāla būs tas, kas skolēnam varēs palīdzēt.
Runājot par fizioterapeita darbu Babītes vidusskolā, fizioterapeite Kristīne Dzenava stāsta, ka fizioterapeits atbalsta personāla grupā ir ārstniecības persona, pie kura nonāk bērni vai nu ar ģimenes ārsta atzinumu, vai pēc akūtas traumas skolā, vai skolēni, kam nepieciešama konsultācija, vai arī kolēģi ar akūtām problēmām. Bez vingrošanas grupu organizēšanas fizioterapeita darbības lauks skar arī veselības veicināšanu, stiprināšanu un saslimšanu profilaksi. Skolā fizioterapeits arī aktualizē dinamiskās pauzes, kas ir 1-5 minūšu pauzes stundu vai starpbrīžu laikā, pēc kurām skolēniem ir vieglāk koncentrēties un mācīties. Šādas pauzes ar aktivitātēm būtu jāiekļauj visas dienas garumā, lai veicinātu skolēnu spēju noturēt uzmanību.