Valsts izglītības satura centra Speciālās izglītības nodaļa sadarbībā ar Rīgas 93. vidusskolu organizēja tiešsaistes semināru “Atbalsts skolēniem no citām valstīm mācību satura apguvē”. Savā pieredzē darbā ar citu valstu skolēniem dalījās Rīgas 93. vidusskolas izglītības metodiķe darbā ar jauniebraucējiem Inese Mūrmane, kā arī viņas kolēģes
Rīgas 93. vidusskolas izglītības metodiķe darbā ar jauniebraucējiem Inese Mūrmane atzīmē, ka viņas pieredze nav jāatzīst par pašu pareizāko, jo viņas pārstāvētā skola, tāpat kā citas, joprojām meklē īstos veidus, kā realizēt atbalstu skolēniem no citām valstīm.
Izglītība nav tikai akadēmiskie sasniegumi, tāpēc Rīgas 93. vidusskolas mērķis darbā ar skolēniem no citām valstīm ir nodrošināt izglītību, ņemot vērā 3 bērna vajadzību dimensijas: mācīšanās vajadzības, sociālās vajadzības un emocionālās vajadzības.
Mūrmane atzīmē arī vēl kādu pētījumu, kas veikts Austrālijā un Somijā attiecībā uz bēgļu skolēniem, un tajā kā trīs galvenās vērtības atzīmētas drošība, piederības izjūta un sasniegumi.
Neatkarīgi no tā, kādi ir skolēna no citas valsts un viņa vecāku plāni un mērķi attiecībā uz valsti, kurā tie ir ieradušies, skolas uzdevums ir radīt drošas pieredzes situāciju, palīdzēt justies drošam, sadzirdētam, pieņemtam un palīdzēt gūt prieku par kādu sasniegumu. Iespējams, bērnam būs grūti kādā sarežģītākā priekšmetā gūt ievērojamus sasniegumus, bet arī šeit nav jādomā tikai par akadēmiskiem sasniegumiem; ienākušais skolēns var, piemēram, iemācīt savai klasei, kā iepazīstināt ar sevi viņa dzimtajā valodā, tas var likt justies vērtīgam un piederīgam.
Pirmais solis Ineses Mūrmanes pieredzē, tiekoties ar jauniebraucēju un viņa vecākiem, ir pirmajā tikšanās reizē pārrunāt un iepazīstināt ar šādiem jautājumiem:
- Iepazīstināt ar skolas direktoru, vietniekiem, klases audzinātāju.
- Iegūt informāciju no vecākiem par bērna iepriekšējām mācībām (cik gadus mācījās/ kurā klasē mācījās/ kādi priekšmeti/ kādas sekmes/ vai bija mācīšanās grūtības utt.)
- Saskaņā ar iegūto informāciju, administrācija pieņem lēmumu, kurā klasē mācīsies.
- Iesniegums + skolai nepieciešamā dokumentācija.
- Īsa ekskursija pa skolu, parādot garderobi, klasi, kurā mācīsies, ēdamzāli utt.
- Informācija no medmāsas – kāda medicīniskā dokumentācija nepieciešama.
- Iepazīstināšana ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem (maiņas apavi utt).
- Informēšana par skolas pusdienām – kāda skolā kārtība/ uzzināt, vai nepieciešama īpaša diēta utt.
- Informācija par pirmo mācību dienu, kas jāņem līdzi.
- Stundu saraksts.
- Vecākus interesējošie jautājumi.
Rīgas 93. vidusskolā šajā mācību gadā mācības uzsāka ap 20 ukraiņu skolēnu, tāpēc tika organizēta kopēja sapulce, lai izrunātu iepriekšminētos jautājumus, un īpaši vērtīga tā bija arī skolēnu vecākiem, kas varēja savā starpā iepazīties un caur skolu gūt piederības izjūtu šai vietai.
Nākamais solis ir adaptācijas nodarbības. Šajā mācību gadā ukraiņu skolēniem adaptācijas nodarbības Rīgas 93. vidusskolā tika organizētas 2 nedēļu garumā paralēli mācībām. Skolēni tika pulcināti kopā pa vecumu grupām, un galvenie adaptācijas nodarbību ieguvumi bija:
- Drošības izjūta, savējo klātbūtne, iespēja sapazīties ar bērniem no citām klasēm.
- Vieglāk iejusties skolas vidē.
- Mazāka grupa, iespējams individuāls atbalsts, personīgāks kontakts ar skolotāju.
Kā zaudējums tiek minēts tas, ka adaptācijas nodarbību dēļ tiek kavētas konkrētās klases mācību stundas.
Nākamais solis, kas tika realizēts šajā mācību gadā Rīgas 93. vidusskolā, bija skolotāja palīga piesaiste, kas kopā ar, piemēram, ukraiņu bērnu devās uz mācību stundām un palīdzēja gan ar tulkošanu, gan uzdevumu izpratnes veicināšanu. Mūrmane atzīst, ka šis ir ļoti vērtīgs atbalsta veids, tomēr skolotāja palīga resursi nav nebeidzami, tāpēc, ja konkrētas mācību stundas laikā atbalsts ir nepieciešams dažādu klašu skolēniem, ir nepieciešams variēt un sakārtot grafiku tā, lai visi skolēni saņemtu vienlīdzīgu nepieciešamo atbalstu.
Pārrunājot situāciju ar skolotājiem, tika pieņemts lēmums, ka skolēniem ir nepieciešamas individuālas nodarbības tajos mācību priekšmetos, kur nav iespējams sekot līdzi valodas nezināšanas dēļ. Nodarbības notiek pēc šāda plāna:
- Skolēns vispārējās plūsmas klasē spēj apgūt mācību saturu kopā ar pārējiem.
- Skolēns latviešu valodas stundu laikā mācās individuāli pie ukraiņu skolotājas.
- Skolēns vairākus mācību priekšmetus mācās pie ukraiņu skolotājas, kopā ar klasi apgūst mūziku, sportu, vizuālo mākslu, dizainu un tehnoloģijas.
Tāpat katram patvēruma meklētājam tiek izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns, Ja skolēns nespēj mācīties atbilstoši pamatizglītības standartam, Rīgas 93. vidusskola piedāvā individuālo izglītības apguves plānu arī atsevišķi katram mācību priekšmetam. Mūrmane atzīmē, ka ir bijuši skolēni, kas, izmantojot vārdnīcas un tulkošanas lietotnes, spēj sekot līdzi arī latviešu valodas mācību stundām, bet šādi gadījumi ir reti, tāpēc ir vērtīgi izstrādāt arī individuālos plānus atsevišķiem mācību priekšmetiem.
Lai izveidotu individuālo latviešu valodas apguves plānu, kā ļoti noderīgu materiālu Inese Mūrmane atzīmē Latviešu valodas aģentūras izdoto “Latviešu valodas apguves programmuu jauniebraucējiem”, kur atbilstošām klašu grupām ir izveidots jau gatavs plāns.
Rīgas 93. vidusskolas angļu valodas skolotāja Gundega Jākobsone stāsta, ka viņas līdzšinējā pieredze darbā ar ārvalstu skolēniem ir angļu valodas mācīšana ikdienas mācību stundās un latviešu valodas mācīšana adaptācijas nedēļu laikā. Kā vienu no valodas mācīšanas pamatelementiem Jākobsone min veiksmīgi izvēlētu mācību materiālu un iesaka grāmatu “Latvija drauga acīm”, kas sniedz pašu pamatu skolēnam, kas tikko ieradies Latvijā, bet, strādājot ar jaunākiem bērniem, Jākobsone rekomendē apdomāt papildus uzskates līdzekļus, jo tas var palīdzēt valodas izpratnē. Tomēr pats svarīgākais šajā procesā ir skolotājs, kas sniedz bērnam pozitīvas emocijas, rada sajūtu, ka viņš skolā ir gaidīts, ka par viņu priecājas. Pirmās divas adaptācijas nedēļas skolēni kopā ar skolotājiem apgūst tikai pašus pirmos latviešu valodas vārdus: sasveicināšanās, iepazīšanās frāzes, skaitļus, burtus. Tāpat notiek sarunas par skolu, ekskursijas pa skolu, klasēm, iepazīšanās ar skolotājiem, klasesbiedriem.
Jākobsone stāsta, ka viņas pieredzē ir arī latviešu valodas mācīšana afgāņu skolēniem. Viņa ir bijusi ļoti priecīga un saviļņota par to, ka divu adaptācijas nedēļu laikā skolēni spēja apgūt visas nepieciešamās frāzes, lai apjaustu, kas ir latviešu valoda un kā tā darbojas.
Lielākais izaicinājums latviešu valodas apguves procesā ir motivācija un to var panākt ar individuālu pieeju. Zināms, ka motivācija valodas apguvē nāk arī no ģimenes. Ja bērns ģimenē jūt, ka Latvija nebūs ilga laika mītnes valsts, interese mācīties valodu var būt krietni mazāka, bet var gadīties, ka vēlāk skepse pāriet. Tāpat Jākobsone atzīmē, ka valodas apguve prasa laiku, intensīvu darbu un, pats svarīgākais, pielietojumu ikdienā. Mācību procesā ar ārvalstu skolēniem Jākobsone iesaka pēc iespējas vairāk runāt tieši latviešu valodā ne tikai stundu laikā, bet arī ārpus tām, piemēram, ēdnīcā.
Sofija Kukure, Rīgas 93. vidusskolas skolotāja palīgs darbā ar ukraiņu skolēniem, nāk no Ukrainas, bet jau 8 gadus dzīvo un strādā Rīgā. Viņa stāsta, ka šis mācību gads ir liels izaicinājums, jo ukraiņu bērni šajā skolā mācās no 1. līdz 10. klasei. Pirmais izaicinājums ir skolēnu individuālo plānu izveide, jo katram bērnam ir nepieciešama sava individuālā pieeja, lai mācības ritētu raiti. Otrais izaicinājums ir motivācija, un Kukure to arī saprot, jo skolas vide viņiem ir jauna, skolotāji jauni, arī klasesbiedri reizēm nevēlas komunicēt, un ukraiņu skolēni jūtas vientuļi. Bija jāsniedz skolēniem drošības sajūta un sapratne par to, ka jaunie skolotāji un skola nav viņiem nekādi ienaidnieki, bet cilvēki, kas ļoti vēlas palīdzēt. Motivācija rodas brīžos, kad skolēns ierauga savu progresu, piemēram, iepriekš kaut ko nav sapratis, bet vēlāk šī izpratne rodas, un skolēns vēlas turpināt mācīties. Tāpēc skolotāja palīga uzdevums bija parādīt bērnam, ka viņš ir gudrs, ka viņam viss izdosies, tikai jābūt rūpīgam un centīgam.
Kukure stāsta, ka bija jāsasniedz divi mērķi, - jāapgūst sarunvaloda un mācību priekšmetu terminoloģija. Tika veidotas pat īpašas nelielas vārdnīcas, kur skolēns pats rakstīja terminoloģiju, piemēram, vēsturē. Kukure teica vārdu ukraiņu valodā, skolēni to pierakstīja latviski, tādējādi palīdzot sev izprast to, kas notiek stundās, un mēģinot runāt latviski. Skolēniem, protams, bija bail runāt latviski, jo šķita, ka kaut kas nesanāks, izklausīsies smieklīgi, tāpēc bija svarīgi viņiem teikt, ka nav jābaidās, jo galvenais mērķis ir tikt saprastam un, mēģinot runāt latviski, tas tiks panākts. Svarīgi bija ļaut bērniem saprast, ka skolotājs ļoti labi zina, ka viņiem nav viegli, tāpēc cenšas palīdzēt.
Sofija Kukure stāsta, ka viņas pieredzē bija meitene, kas mācījās 7. klasē un kam bija problēmas ar vēstures apguvi latviešu valodā. Kopā viņas lasīja tekstus latviski, izrakstīja nesaprotamos vārdus, tos iztulkoja ukrainiski, pēc tam ar saviem vārdiem pārrunāja to, kas ir saprasts, un šī pieeja bija ļoti veiksmīga.
Kukure ir pamanījusi, ka bērni ļoti bieži paši tulko tekstus ar interneta programmu palīdzību, un viņa priecājas par to, ka bērni patstāvīgi cenšas rast atbildes uz nesaprotamiem jautājumiem. Tas pierāda skolēnu motivāciju apgūt valodu. Tomēr ir arī mīnuss - valodas apguve nav tikai tekstu tulkošana, nepieciešams mācīties arī rakstīt, sarunāties.