Publicēts: 26.09.2022.
Speciālā izglītība
Diskalkulija

22. septembrī ar izglītojošu tiešsaistes semināru “Diskalkulija - aritmētisko iemaņu traucējumi” Valsts izglītības satura centrā viesojās Latvijas Diskalkulijas asociācijas vadītāja Andra Rektiņa. Rektiņa atzīmē, ka ar diskalkuliju viņai bijusi arī personīga saskare, un brīdī, kad bijusi nepieciešama praktiska palīdzība, viņa secinājusi, ka Latvijā nav pietiekami daudz informācijas par to. Lai izprastu, kāda situācija ir ārzemēs, Rektiņa izpētījusi Vācijas gadījumu un bijusi gatava dalīties iegūtajā ar kolēģiem, strādājot skolā. Tā rezultātā dibināta Latvijas Diskalkulijas asociācija, kā arī Rektiņa studējusi iekļaujošo izglītību maģistrantūrā un doktorantūrā Latvijā un Vācijā.

Diskalkulija ir aritmētisko iemaņu traucējumi jeb grūtības apgūt aritmētikas akadēmiskās prasmes. 

Kā vienu no tipiskākajām diskalkulijas pazīmēm Andra Rektiņa min grūtības skaitīt augošā un/vai dilstošā secībā, kā arī pāriet uz desmitiem, simtiem utt. Tāpat diskalkulijas pazīme var būt grūtības darbībās ar tādiem lielumiem kā laiks, nauda, garums (piemēram, centimetri) vai masa (piemēram, kilogrami), īpaši situācijās, kad jāpāriet no vienām mērvienībām uz citām. Kā ļoti tipiska iezīme, ko Rektiņai atzīmējuši daudzi vecāki un pedagogi, tiek minēta situācija, kad vienkārši aritmētiskie uzdevumi ikreiz jārisina no jauna pat tad, ja pavisam nesen identisks uzdevums jau risināts. Galvenā problēma ir tā, ka bērns tādā situācijā uzdevumu izpilda mehāniski, bet neizprot saturiski, tāpēc arī rodas situācija, ka identisks uzdevums netiek atpazīts. Tāpat cilvēkiem ar diskalkuliju ir grūtības ar rēķināšanu galvā un tas rodas tāpēc, ka cilvēks nespēj iztēloties skaitļu skalu. Jebkuri uzdevumi, kuros ir kāds nezināmais, kas pieprasa domāt abstrakti, tāpat arī situācijas, kad skaitļi ir jāsalīdzina, rada problēmas cilvēkam ar diskalkuliju. Tas arī sasaucas ar iepriekšminēto problēmu iztēloties skaitļu skalu. Ļoti tipiska iezīme ir arī nespēja izprast teksta uzdevumus, kas arī prasa iztēlošanos un abstrakciju. 

Andra Rektiņa atzīmē, ka ir svarīgi atcerēties, ka diskalkulija nav saistīta ar intelektuālās attīstības traucējumiem, maņu traucējumiem (redzes vai dzirdes traucējumiem), neiroloģiskiem traucējumiem, izglītības trūkumu, akadēmiskās mācību valodas neprasmi vai psihosociālām grūtībām. 

Andra Rektiņa akcentē, ka diskalkulija neskar tikai matemātiku. Tā var ietekmēt arī prasmes fizikā (problēmas pārveidot mērvienības, lietot formulas), ķīmijā (problēmas sastādīt reakciju vienādojumus), ģeogrāfijā (grūtības darboties ar mērogu), vēsturē (problēmas iegaumēt gadskaitļus, klasificēt vēsturiskos notikumus), mūzikā (grūtības izprast intervālus), dizainā un tehnoloģijās (problēmas garumu mērīšanā, vizuāli telpisku uzdevumu izpildē, darbībās ar daudzumiem un vienībām, gatavojot ēdienu). Tomēr diskalkulija var radīt problēmas arī citos mācību priekšmetos, kas nav iepriekš minēti.

Statistiski 3-8% pasaules iedzīvotāju ir diskalkulija. Ja tā netiek atpazīta, cilvēkam var veidoties zema pašapziņa, bailes no skolas, matemātikas un eksāmeniem, kas var rezultēties priekšlaicīgā mācību pārtraukšanā. Var pasliktināties arī veselība - parādīties depresijas simptomi, rasties pašnāvības risks, kā arī aktualizēties psihosomatiskie simptomi (galvassāpes, vēdera sāpes).

Ja skolotājam rodas aizdomas par to, ka kādam bērnam varētu būt diskalkulija, pirmais solis ir saruna ar vecākiem, iztaujājot par viņu novērojumiem un izklāstot savējos. Svarīgi ir pārbaudīt, vai bērnam ir diskalkulija, vai nav. Tāpat skolotāja uzdevums ir sniegt praktisku atbalstu skolā un ideālā gadījumā sniegt skolēnam diskalkulijas terapiju. Rektiņa atzīmē, ka Latvijā diskalkulijas terapeitu nav, bet, iespējams, ka nākamgad ieradīsies speciālisti no Vācijas un skolotājiem būs iespēja saņemt apmācību diskalkulijas terapijā. 

Diskalkulijas izvērtēšanā realizējami šādi soļi: saruna ar vecākiem, diskalkulijas izvērtēšana (atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nr, 556. to var veikt pedagoģiski medicīniskā komisija, logopēds, izglītības vai klīniskais psihologs un speciālais pegagogs). Diskalkulijas izvērtēšana  notiek, izmantojot standartizētos testus. Ja diagnoze apstiprinās, speciālisti norāda, kādus atbalsta pasākumus būtu vēlams sniegt. Tie var būt atbalsta pasākumi ikdienas mācību procesā, pārbaudes darbos un visos valsts pārbaudījumos. Ja vecāki atsakās sadarboties, skolas atbalsta personāls var veikt izvērtējumu un sniegt atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā. 

Andra Rektiņa pedagogiem atgādina - diskalkuliju nevar novērst, liekot skolēnam mācīties divreiz vairāk. Diskalkuliju parasti atklāj, skolēnam mācoties aptuveni 4. vai 5. klasē, un tajā brīdī zināšanas aritmētikā jau ir vājas, un mācību tēmas ir aizvirzījušās daudz tālāk par to līmeni, ko skolēns izprot pēc būtības.

Pirmais, ar ko pedagogiem jāsāk, ir pozitīvs iedrošinājums un atbalsts. Ļoti svarīgi ir arī ļaut bērnam izmantot atgādnes gan matemātikā, gan citos priekšmetos, kur tās nepieciešamas, kā arī jau laikus ļaut izmantot kalkulatoru. Būtiski ir ievērot arī diferenciāciju mācību procesā, un tas attiecas gan uz uzdevumu un pārbaudes darbu izpildes laiku, gan grūtības pakāpi, gan mājasdarbiem. Ja nepieciešams, jāveic darba apjoma samazināšana. Tāpat ir svarīgi nesaukt šādu skolēnu pie tāfeles, ja skolēns pats nevēlas,  nelikt rēķināt publiski, nekaunināt un nesalīdzināt. Var palīdzēt arī tas, ka šim skolēnam izskaidro uzdevumus mutiski, tāpat arī var ļaut atbildēt mutiski, lai saprastu, vai skolēns vispār ir izpratis uzdevumu.

Ministru kabineta noteikumi nr. 747 nosaka mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipus, tostarp iekļaujošo principu, kas nozīmē, ka mācību snieguma vērtēšana tiek pielāgota ikviena skolēna dažādajām mācīšanās vajadzībām, piemēram, piešķirot papildus laiku uzdevumu izpildei, radot atbilstošu mācību vidi, pielāgojot skolēna snieguma demonstrēšanas veidu. Šajos noteikumos ir izcelts arī izaugsmes princips, kurā tiek ņemta vērā skolēna individuālā mācību snieguma attīstības dinamika. Šos abus principus svarīgi pielietot skolēnu ar diskalkuliju mācību snieguma vērtēšanā.

Latvijā diskalkulijas terapiju veic speciālie pedagogi, bet dažos gadījumos Rektiņa ir novērojusi grūtības, tāpēc, piemēram, Vācijā ir speciāli diskalkulijas terapeiti, kas strādā tieši ar matemātiskās izpratnes veidošanu. Tāpat Latvijā speciālie pedagogi apmāca jebkura priekšmeta skolotāju, palīdzot apgūt speciālās metodes, lai tās varētu izmantot ikdienas mācību darbā. 

Praktiskajā darbībā Andra Rektiņa pedagogiem iesaka izprast, cik tālu sniedzas skolēna izpratne, un sākt tieši no tā punkta. Tāpat būtiski ir sadalīt neapgūto daļās, atklājot skolēnam secību un nebaidot ar apjomu, kas jāapgūst. Rektiņa iesaka maksimāli izmantot dažādas vizualizācijas, demonstrācijas un pielietot multisensoro pieeju, īpaši pievēršot uzmanību praktiskām lietām, piemēram, naudas skaitīšanai. Lai arī jaunā mācību pieeja aicina skolēniem piedāvāt dažādas teorijas, lai skolēni paši izprastu veidu, kā veiksmīgāk apgūt mācību vielu, skolēniem ar diskalkuliju nepieciešams sniegt tiešu instrukciju, kā jārīkojas, lai nonāktu pie rezultāta. Tāpat Rektiņa iesaka pārdomāt, vai ir iespējams diferencēt mājasdarbus, pārbaudes darbus, klases darbus, pievēršot uzmanību tam, kāds atbalsts skolēnam vajadzīgs. Jāatceras slavēt skolēnu arī par maziem progresa soļiem un radīt pozitīvas emocijas, mazinot nepatiku pret skaitļiem. 

Andra Rektiņa iesaka šādas jau gatavas atgādnes:

Andra Rektiņa iesaka šādus IT rīkus:

  • Spēles, kas ieteiktas diskalkulijas terapijai (viedtālrunī vai planšetē): 
  • Meister Cody Talasia,
  • Dybuster Calcularis,
  • Rechenspiele mit Elfe und Mathis I.

 

Informatīvais materiāls pedagogiem par diskalkuliju

 

Seminārs: "Diskalkulija (aritmētisko iemaņu traucējumi) - atpazīšana un atbalsts”

Tas ir atkarīgs no tā, vai speciālists veic standartizētos testus. Jāatzīmē, ka šie speciālisti var izvērtēt aritmētikas pamatprasmes, no kā var secināt par diskalkulijas esamību. 

 

Pedagogiem ir svarīgi atcerēties, ka visa centrā ir bērns, un, ja ir novērots, ka atbalsta pasākumi bērnam palīdz, tad tie ir jāizmanto. Ja atbalsta personāls konstatē, ka bērnam ir nepieciešami atbalsta pasākumi, tad tos var izmantot mācību stundās.

 

Speciālists nosaka, kāds tieši atbalsts skolēnam ir nepieciešams, bet pārsvarā tas ir papildu laiks un atgādnes.

Ja vecāki ir piekrituši sadarbībai, var lietot tieši vārdu diskalkulija un izskaidrot, kas tas ir. Ja šīs piekrišanas nav, jāskaidro pārējiem skolēniem par to, ka katrs cilvēks ir atšķirīgs un katram ir nepieciešama citāda pieeja. Labs piemērs ir ar brillēm - ja cilvēkam ir nepieciešamas brilles, jo bez tām vienkārši neredz, viņš tās uzliek, un visi atbalsta pasākumi ir kā šī skolēna brilles matemātikā. 

 

Latvijas Diskalkulijas asociācijas mājaslapā ir pieejami semināri skolām, kas vēsta par diskalkulijas atpazīšanu un palīdzību šiem skolēniem. Svarīgi, ja pedagogs konstatējis, ka kādam skolēnam ir diskalkulija, tad jāskaidro arī pārējo mācību priekšmetu skolotājiem šī skolēna grūtības, lai nerastos pārpratumi par atgādņu izmantošanu arī citos mācību priekšmetos. 

 

Jā, diskalkuliju var pamanīt arī pirmsskolā, bet ir svarīgi atcerēties, ka tā var būt arī aizkavēta attīstība, tāpēc visdrošāk to ir diagnosticēt aptuveni 8-9 gadu vecumā pie klīniskā psihologa. 

 

2. klasē arī jāsāk, jo reizināšana ir tā darbība, ko skolēns ar diskalkuliju var iemācīties mehāniski.