Š.g. novembra izskaņā notika Valsts izglītības satura centra īstenoto ESF projektu Profesionālās izglītības iestāžu efektīva pārvaldība un personāla kompetences pilnveide” (Nr.8.5.3.0/16/I/001, SAM 853) un "Nozaru kvalifikācijas sistēmas pilnveide profesionālās izglītības attīstībai un kvalitātes nodrošināšanai" (Nr.8.5.2.0/16/I/001, SAM 852) noslēguma konference. Šīs konferences mērķis bija pulcēt profesionālās izglītības iestāžu direktorus, to vietniekus un citus administrācijas pārstāvjus, nozaru un konventu pārstāvjus, sociālos un sadarbības partnerus, politikas veidotājus, darba devējus, projekta īstenotājus un citus interesentus, lai kopīgi atskatītos ne tikai uz 6 gadu laikā paveikto, bet arī lai iezīmētu nākotnes vīzijas profesionālajā izglītībā, jaunus izaicinājumus un mērķus. Noslēguma konferences darba kārtība bija izveidota tā, lai sekmētu pēc iespējas plašāku viedokļu un pieredzes apmaiņu gan oficiālajās, gan neformālajās konferences daļās.
Konferenci atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa, kas uzsvēra, ka 2022.gads iezīmējās ar nozīmīgiem grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, kas līdzšinējo profesionālo kvalifikāciju sistēmu tuvina Eiropas kvalifikāciju struktūrai un veicina iespējas cilvēkiem pilnveidot savas prasmes visa mūža garumā. “Ļoti būtiski, ka soli pa solim mēs tuvojamies tam, lai profesionālās izglītības sistēmas piedāvājums būtu atbilstošs katra vajadzībām un spējām, kā arī kopumā mums ir jāsaprot, cik nozīmīga vieta ir profesionālai izglītībai tautsaimniecības attīstībā, dažādu nozaru, kā arī lielo un mazo uzņēmumu attīstībā un izaugsmē.”
Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko savā runā dalījās ar nākotnes redzējumu par sadarbības nozīmi un ieceri no nākamā gada reizi ceturksnī tikties ar profesionālās izglītības iestāžu pārstāvjiem kopīgās sarunās par izglītības saturu un nepieciešamo metodisko atbalstu, kā arī lai pārrunātu, kāds ir ceļš uz labāku izglītību. L.Voroņenko iezīmēja arī vēl divus svarīgus darbības virzienus nākamajos gados: mācību līdzekļi un to digitalizācija un vērtēšanas sistēmas nozīme un loma mācību procesā.
VISC Profesionālās izglītības departamenta direktors Ronalds Saksons pateicās abu Projektu īstenošanas komandām par iespaidīgu ieguldīto darbu profesionālās izglītības attīstībā, īpaši atzīmējot, ka šodien vēl nav iespējams apjaust un novērtēt to, cik liels ieguldījums ir sniegts nākotnei. Pēc R.Saksona vārdiem, Projektu darbības rezultātus objektīvāk varēs novērtēt, kad izglītojamie visās profesijās, apgūstāmajās kvalifikācijās izies pilnu apmācības ciklu. Tas būs arī brīdis, kad metodiķi un pedagogi pārskatīs, kas ir jāpilnveido vai jāpapildina, jo būtiski apzināties, ka viss, kas ir izstrādāts, ir jāturpina pilnveidot. Mācību procesā ir svarīgs katras iesaistītās puses ieguldījums gan Projektu piedāvātajās iespējās, gan mācībspēku un izglītības iestāžu vēlēšanās tās izmantot un attīstīt.
Konferences atklāšanas daļā uzstājās arī VISC ESF projekta “Nozaru kvalifikācijas sistēmas pilnveide profesionālās izglītības attīstībai un kvalitātes nodrošināšanai” struktūrvienības vadītāja Sarmīte Valaine un VISC ESF projekta „Profesionālās izglītības iestāžu efektīva pārvaldība un personāla kompetences pilnveide” vadītāja Elīna Kokina, sniedzot informāciju par padarīto profesionālajā izglītībā un abu projektu ietekmi uz profesionālās izglītības vidi.
Konferences pirmās daļas “Ilgtspējīga attīstība izglītības vidē – ko tas nozīmē? Kā to ieviest?” laikā tās dalībnieki tika iepazīstināti ar dažādām tēmām, kurās varēja saklausīt gan ierosmi pārdomām par darba vērtību izglītībā, gan praktiskus padomus dažādām situācijām, kas var rasties izglītības iestādēs. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone vēstīja, kā darba devēji ievieš ekonomisko ilgtspēju un ko tas prasa no izglītības sektora; ES Klimata pakta vēstniece Kristīne Doroško ļāva ielūkoties zaļās domāšanas attīstībā un vēstīja, kā šo domāšanu ieviest izglītības iestādēs visos līmeņos; RTU Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš vizualizēja digitālo nākotni izglītībā.
Paneļdiskusijas laikā izglītības nozares eksperti – IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Rūta Gintaute-Marihina, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals, Biedrības "Latvijas Kokrūpniecības Federācija" izpilddirektora vietniece Ieva Erele un LBAS eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Linda Romele – pārrunāja iepriekš dzirdēto un izvērsa tos jautājumus, kas ir aktuāli un praktiski pielietojami ikdienas darbā. Viens no tiem bija saistīts ar uzdevumiem, kas ir jāveic, lai pabeigtu profesionālās izglītības sakārtošanu: 1) ir pilnībā jāievieš profesionālā kvalifikāciju sistēma, ko tagad paredz pieņemtie Profesionālās izglītības likuma grozījumi; 2) ir jāievieš visaptveroša absolventu monitoringa sistēma, attiecinot to uz visiem izglītojamajiem, kuri ir absolvējuši gan vidējās, gan augstākās izglītības iestādes, kā arī uz tiem, kuri ir agrīni pametuši izglītības sistēmu, lai analizētu izglītības sistēmas dalībnieku izglītības rezultātus, to turpmāko nodarbinātību, un atbilstoši plānotu izglītības piedāvājumu visu grupu vajadzībām; 3) ir jāparedz finansējums profesiju standartu aktualizācijai.
Otro konferences daļu “Sociālā dimensija ilgtspējīgā attīstībā – veselīga labbūtība izglītības vidē” aizsāka LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns ar tēmu “Darbinieku labbūtība – kā to ieviest izglītības vidē visos līmeņos?“. Eksperta stāstījumā uzsvars tika likts uz izglītības sektorā strādājošo labbūtības veicināšanu, iepazīstinot konferences dalībniekus ar jaunākajiem pētījumiem un statistikas datiem šajā jomā. Savukārt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Mūzikas skolotāju katedras profesore Dace Medne dalījās savā pieredzē un zināšanās ar vērtīgiem padomiem emocionālā līdzsvara iegūšanai un saglabāšanai.
Otrā konferences daļa tika noslēgta ar tēmu “Vai izglītības sektorā darbinieku un izglītojamo labbūtība ir aktuāla, svarīga? Ko darām tās labā?”. Paneļdiskusijas dalībnieki: Rīgas Stila un modes tehnikuma direktore Ulrika Naumova, IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktores vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere, Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts un LIZDA priekšsēdētājas vietniece Irina Avdejeva, apspriežot vairākus faktorus labbūtības veicināšanai, tajā skaitā arī aktīvi diskutējot par atalgojuma apmēra lomu, izdegšanas sindromu pedagogu vidū, nonāca pie secinājuma, ka jautājums par to, vai veselīga labbūtība izglītības sektorā strādājošajiem ir aktuāla, ir lieks, jo ir skaidrs, ka, lai īstenotu kvalitatīvu izglītību, ir svarīga gan izglītības sektorā strādājošo, gan izglītojamo emocionālā labizjūta.
Konferences noslēguma daļā “Stratēģiskā un procesu vadības domāšana visos izglītības iestādes līmeņos un komunikācijā” IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Rūta Gintaute-Marihina prezentēja nākotnes vīzijas par izglītības sektora attīstību. Biznesa treneris Kārlis Apkalns tēmas “Kā palikt aktuālam? Vadības filozofija mainīgā vidē.” ietvaros rosināja klausītājus paraudzīties uz tehnoloģisko attīstību un attālinātajām mācībām no mazliet citādāka – daudz pozitīvāka – skatupunkta, nekā tas ierasts ikdienā, bet publiskās runas treneris Oskars Priede, stāstot par uzmanības noturēšanu prezentācijā un ietekmīgas runas principiem, sniedza vērtīgus padomus prezentācijas prasmju uzlabošanai.
Konferences organizētāju vārdā pateicamies visiem konferences dalībniekiem un ekspertiem par veltīto laiku un uzmanību aktuālu tematu apspriešanā, kā arī par siltiem vārdiem un Projektu darbības augstu novērtējumu. Lai enerģija, entuziasms un neatlaidība ir mūsu sabiedrotie turpmākajos gados, īstenojot pārmaiņas un veicinot profesionālās izglītības sistēmas attīstību!
Prezentācijas lejupielādei - https://www.visc.gov.lv/lv/media/19701/download?attachment
