Šodien, 13. decembrī, Valsts izglītības satura centrs (VISC) kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kolēģiem iepazīstināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju ar sākotnējo eksāmenu pārskatu par 2022./2023. mācību gada valsts pārbaudes darbu rezultātiem, ko pētījuši Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra (LU SIIC) eksperti. Saeimas komisijā, ņemot vērā izvērtējuma rezultātus, tiks runāts arī par eksaminācijas sistēmas pilnveidošanu, attīstību un nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.
2022./2023. mācību gadā vispārējā izglītībā tika ieviesta jauna valsts pārbaudes darbu sistēma, un šogad pirmo reizi veikts arī padziļināts eksāmenu rezultātu izvērtējums. Kopumā iepriekšējā mācību gadā tika izstrādāti 27 jauni valsts pārbaudes darbi: seši valsts pārbaudes darbi 9. klasei (5 centralizētie eksāmeni un 1 diagnosticējošais darbs) un 21 vidusskolai (15 augstākā līmeņa eksāmeni, 5 optimālā līmeņa eksāmeni, 1 vispārējā līmeņa eksāmens).
Šobrīd ir noslēdzies eksāmenu rezultātu padziļinātās analīzes pirmais posms, kurā tika skatīts skolēnu salīdzinošais sniegums un iegūts sākotnējais izvērtējums skolēniem, kuri eksāmenos uzrādījuši zemu un augstu sniegumu. Ar eksāmenu statistiku ikvienam interesentam ir iespēja iepazīties VISC tīmekļa vietnē.
2022./2023. mācību gada noslēgumā skolēniem bija jāsasniedz minimālais eksāmenu slieksnis 10%, kas ar katru nākamo gadu tiks paaugstināts par 5%, lai jau pēc diviem gadiem vidējās izglītības satura, zināšanu un prasmju apguvi apliecinātu ar eksāmenu minimālo slieksni - 20%, kas daudz objektīvāk atspoguļo skolēna gatavību nākamajam izglītības posmam.
Galvenie secinājumi par pamatizglītības valsts pārbaudījumu rezultātiem
Centralizētajā eksāmenā (CE) matemātikā 9. klasei vidējais sniegums valstī starp pašvaldībām 2022./2023. mācību gadā bija 50 %. Izteikti augstāks sniegums konstatēts sešās pašvaldībās, savukārt septiņās tas bijis zemāks par vidējo. Lielākajā daļā pašvaldību (kopumā trīsdesmit) skolēnu sniegums atbilstošs vidējam sniegumam.
- Valsts pārbaudes darbā matemātikā nozīmīgas atšķirības (+/–6 % no valsts vidējā 50 %) konstatētas starp skolēniem, kuri mācījās speciālajās programmās un vispārējās programmās. Vidējā snieguma atšķirība bija gandrīz 24 %. Tāpat būtiskas atšķirības tika konstatētas starp skolēniem, kuri mācījās lauku teritorijās, un tiem, kuri mācījās citās teritorijās. Piemēram, atšķirības ar skolēniem, kuri mācījās Rīgā, ir gandrīz 13 %, citā valstspilsētā vai pilsētā – 8 %. Vēl lielākas atšķirības tika konstatētas pēc iestādes tipa. Skolēni, kuri mācījās vakarskolās un tālmācības skolās, uzrādīja aptuveni par 40 % zemāku rezultātu nekā skolēni, kuri mācījās valsts ģimnāzijās, salīdzinot ar vidusskolām par 22 % zemāku, ar profesionālajām skolām 21 % un ar pamatskolām aptuveni 15 %. Arī skolēni, kuri mācījās pamatskolās, uzrādīja ievērojami zemāku sniegumu (11 %), nekā tie, kuri mācījās valsts ģimnāzijās.
CE latviešu valodā vidējais sniegums bija 60%. Augstāks sniegums šajā eksāmenā konstatēts sešās pašvaldībās, savukārt zemāks sniegums – piecās. Kopumā vidēju sniegumu latviešu valodas eksāmenā uzrāda skolēni no 32 pašvaldībām.
- Valsts pārbaudes darbā latviešu valodā nozīmīgas atšķirības (+/–4 % no valsts vidējā 60,2 %) konstatētas starp skolēniem, kuri mācījās mazākumtautību programmās, un tiem, kuri mācījās latviešu valodas programmās. Skolēni, kuri mācījās mazākumtautību programmās, ieguva gandrīz par 17 % zemāku rezultātu nekā tie, kuri mācījās latviešu mācībvalodas valodas programmās. Atšķirības konstatētas arī starp skolēniem, kuri mācījās speciālajās programmās un vispārējās programmās. Vidējais sniegums bija ievērojami zemāks speciālo programmu skolēnu grupā (gandrīz 18 %). Tāpat atšķirības tika konstatētas pēc iestādes tipa. Skolēni, kuri mācījās vakarskolās un tālmācības skolās, uzrādīja aptuveni par 22 % zemāku rezultātu, nekā skolēni, kuri mācījās valsts ģimnāzijās, salīdzinot ar profesionālajām skolām 10 %, ar vidusskolām par 9 % zemāku, ar profesionālajām skolām 10 % un ar pamatskolām aptuveni 7 %. Arī skolēni, kuri mācījās vidusskolās (14 %), pamatskolās (15 %) un profesionālajās skolās (12 %), uzrādīja ievērojami zemāku sniegumu, nekā tie, kuri mācījās valsts ģimnāzijās. Valsts pārbaudes darbā latviešu valodā netika konstatētas skolēnu snieguma atšķirības starp lauku teritorijām un pilsētām.
Lielākajā daļā pašvaldību skolēnu sniegums valsts pārbaudes darbā angļu valodā 9. klasei atbilst vidējam sniegumam. Augsts sniegums raksturīgs galvenokārt atsevišķās Pierīgas pašvaldībās, savukārt zems sniegums vairākās Latgales novada pašvaldībās. Vislabākos rezultātus angļu valodas 9. klases pārbaudījumos uzrādījuši skolēni Mārupes, Ādažu un Siguldas novados.
- Valsts pārbaudes darbā angļu valodā nozīmīgas atšķirības (+/–10 % no valsts vidējā 66,2 %) konstatētas starp skolēniem, kuri mācījās mazākumtautību programmās, un tiem, kuri mācījās latviešu valodas programmās. Ievērojami zemāku sniegumu uzrādīja skolēni, kuri mācījās mazākumtautību programmā, salīdzinot ar tiem, kuri mācījās latviešu valodas programmā (gandrīz 17 %). Atšķirības konstatētas arī starp skolēniem, kuri mācījās speciālajās programmās. Vidējais sniegums bija ievērojami zemāks speciālo programmu skolēnu grupā (gandrīz 24 %). Tāpat atšķirības tika konstatētas pēc iestādes tipa. Skolēni, kuri mācījās valsts ģimnāzijās, uzrādīja ievērojami augstāku sniegumu, nekā tie skolēni, kuri mācījās vakarskolās vai tālmācības skolās (+21 %), pamatskolās (+20,5 %), profesionālajās skolās (+19 %) un vidusskolās (+16 %). Valsts pārbaudes darbā angļu valodā netika konstatētas skolēnu snieguma atšķirības starp lauku teritorijām un pilsētām.
No tiem pamatskolas skolēniem, kuri 2022./2023. mācību gadā kādā no eksāmeniem neieguva 10% (kopumā 881), šobrīd mācības atkārtoti 9. klasē turpina 844 skolēni. Starp skolēniem, kuri mācības neturpina, ir arī tādi skolēni, kas sasnieguši 18 gadu vecumu.
Vidējās izglītības iestāžu snieguma valsts pārbaudes darbos 9. klasei salīdzinājums liecina, ka pastāv būtiskas atšķirības ne tikai starp pašvaldībām, bet arī starp izglītības iestādēm vienas pašvaldības ietvaros, radot risku nevienlīdzīgām iespējām kvalitatīvas izglītības pieejamībai. Īpaši tas raksturīgi ir lielajās valsts pilsētās – Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā.
Izvērtējot 9. klases skolēnu sniegumu matemātikas eksāmenā, eksperti vērš uzmanību arī uz faktu, ka skolas kavēšana ietekmē skolēna sniegumu eksāmenā. Jo lielāks kavējumu skaits, jo zemāks sniegums eksāmenā. Tāpat lielāks atbrīvojumu skaits no eksāmeniem ir tajās izglītības iestādēs, kur ir zemāks kopējais skolas sniegums eksāmenā.
Skolēnam, atkārtoti mācoties 9. klasē, 2023./2024. mācību gadā obligāti ir jākārto tikai tie valsts pārbaudes darbi, kuros 2022./2023. mācību gadā saņemtais attiecīgā eksāmena darba kopvērtējums ir mazāks nekā 15% procenti.Vienlaikus informējam, ka 9. klases skolēns 2023./2024. mācību gadā var izvēlēties kārtot kādu no valsts pārbaudes darbiem, lai uzlabotu 2022./2023. mācību gada tajā iegūto vērtējumu.
Svarīgi, ka skolēni, kuriem šajā mācību gadā atkārtoti jākārto kāds no noslēguma valsts pārbaudes darbiem, tiek reģistrēti dalībai eksāmenos Valsts pārbaudes informācijas sistēmā (VPS) līdz 15.decembrim.
Galvenie secinājumi par vidējās izglītības valsts pārbaudījumu rezultātiem
Augstāko vidējo rādītāju 2022./ 2023. mācību gada centralizētajos eksāmenos (CE) skolēniem vidējās izglītības posma noslēgumā ir izdevies sasniegt svešvalodu pārbaudījumos, kur vidējais sniegums gan optimālā, gan augstākā līmeņa pārbaudījumos ir virs 60%, lielāko sniegumu rādītāju uzrādot AL eksāmenā franču valodā. Lielākās grūtības skolēniem sagādājis optimālā līmeņa matemātikas centralizētais eksāmens un augstākā līmeņa ģeogrāfijas pārbaudījums.
- Valsts pārbaudes darbos vispārējās vidējās izglītības iegūšanai nozīmīgas atšķirības galvenokārt konstatētas starp skolēniem, kuri mācījās valsts ģimnāzijās, un tiem, kuri mācījās cita tipa izglītības iestādēs un kārtoja CE. Piemēram, valsts ģimnāzijās skolēnu vidējais sniegums visos CE bija par 24 % augstāks nekā to skolēnu vidējais sniegums, kuri mācījās vakarskolās/tālmācības skolās, par 21 % augstāks nekā tiem, kuri CE kārtoja profesionālajās skolās, 15 % augstāks nekā vidusskolās un par 11 % augstāks nekā to skolēnu sniegums, kuri kārtoja CE augstskolās. Augstāku sniegumu CE uzrāda arī skolēni, kuri mācījās Kultūras ministrijas dibinātajās iestādēs. Piemēram, skolēni, kuri mācījās šāda tipa iestādēs, uzrādīja par 15 % augstāku vidējo sniegumu visos CE, salīdzinot ar skolēniem, kuri mācījās juridisku vai fizisku personu dibinātajās izglītības iestādēs, par 9 % augstāku nekā skolēni, kuri mācījās IZM dibinātajās iestādēs un par 6 % augstāku sniegumu salīdzinājumā ar skolēniem, kuri kārtoja CE pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs. Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra (LU SIIC) eksperti norāda, ka lielākais CE kārtotāju skaits bijis matemātikas un latviešu valoda optimālajā apguves līmeņa eksāmenos. Kultūras ministrijas dibinātās izglītības iestādēs bija tikai 343 skolēni, salīdzinot ar 7129 pašvaldības, 3568 IZM un 1123 skolēniem juridiskas vai fiziskas personas dibinātajās izglītības iestādēs.
Jau šobrīd ir uzsākts darbs pie iespējamo risinājumu un tālāko darbību īstenošanas, lai atbilstoši vajadzībai, sniegtu atbalstu visām iesaistītajām pusēm.
LU SIIC ekspertu ieskatā īpaša uzmanība jāpievērš eksāmenu izveidē, vērtēšanā un rezultātu skaidrošanā iesaistīto kapacitātei Ļoti būtiska ir regulāra apmācība un profesionālo prasmju pilnveide. Jārod vienota izpratne par pamata un vidējās izglītības posma CE noteiktā robežsliekšņa (20%) saturisko piepildījumu. Ilgtermiņā – regulāri un sistemātiski jāpilnveido arī valsts pārbaudes darbu veidotāju profesionalitāte. Pētnieki uzsver, ka viens no risinājumiem būtu eksāmenu veidotāju-ekspertu profesijas izveide, lai atteiktos no prakses, ka eksāmenus pamatā veido strādājošie skolotāji. Nozīmīga ir arī iesaistīto pušu (politikas veidotāju, skolotāju un skolu vadītāju) datu pratība un datos balstītu lēmumu pieņemšana.
Lai mazinātu tos riskus, kas saistīti ar kvalitatīvas izglītības iegūšanas iespējām ikvienam skolēnam, pētnieki uzsver nevienlīdzības mazināšanu skolās un pašvaldībās, izstrādājot metodiskas intervences pasākumu kopumu atšķirību mazināšanai un investējot resursu praktiskā intervences realizēšanā, pamatojoties uz pasaules labo praksi un padziļinātu sociāli ekonomisko faktoru ietekmes analīzi uz skolēnu snieguma atšķirībām starp skolām un pašvaldībām, kā arī vienas pašvaldības ietvaros.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar VISC un Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD), un citām iesaistītajām pusēm ir uzsākusi darbu pie metodiskā atbalsta centra un sistēmas izveides, kas nodrošinās katra mācību priekšmeta satura un pieejas pilnveidi centralizēti, izstrādās un nodrošinās metodisko materiālu komplektu skolotājam u.c.
- Tāpat turpinās darbs pie vienotas bērnu un skolēnu mācību snieguma monitoringa ieviešanas.
- Turpinot darbu ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, kā arī īpašu uzsvaru liekot uz atbalsta pasākumiem tiem jauniešiem, kas nepabeidza 9. klasi, uzsākts darbs pie programmas “skola-kopiena” izveides, kur galvenais darbības virziens saistīts ar starpinstitūciju sadarbības stiprināšanu pašvaldību līmenī, izglītības iestāžu līmenī, plānotas atbalsta aktivitātes arī tiem skolēniem, kuriem identficēti priekšlaicīgi mācību pārtraukšanas riski, īpašu uzmanību pievēršot izglītības iestāžu atbalsta komandu stiprināšanai, profesionālās izglītības programmu izstrādei un licencēšanai, kā arī vecāku izglītošanai. Īpaši augstam riskam pakļauto jauniešu atbalstam plānotas arī individuālās vai grupu konsultācijas, īpašu uzmanību pievēršot atbalsta personāla konsultācijām, pedagogu konsultācijām pirmsskolās lasītprasmes attīstīšanai un tiem skolēniem, kuri atkārtoti mācās 9. klasē.