Kas ir plašāka skolēnu izglītības pieredze
Plašāka skolēnu izglītības pieredze – tā ir vērtībās balstītu ieradumu veidošana, mācību ekskursijas, izpēte, pilsoniskā līdzdalība, kultūras u.c. pasākumi, iesaiste skolas un vietējās kopienas dzīvē, karjeras izglītība, interešu izglītība.
Plašāka skolēnu izglītības pieredze veidojas izglītības procesā, kurā ir vienota mācīšanās un mācīšanas, pašaudzināšanas un audzināšanas darbība.
Izglītības iestāžu uzdevums ir radīt iespējas ikvienam skolēnam / audzēknim iegūt plašāku izglītības pieredzi mērķtiecīgi organizētā izglītības procesā, sekmējot mācību saturā sasniedzamos rezultātus un sniedzot jaunu sociālo un emocionālo pieredzi.
Lai veiksmīgi īstenotu plašākas skolēnu izglītības pieredzes veidošanu izglītības iestādē, ir jāievēro šādi principi:
- Izglītības iestāde ir “mācīšanās organizācija”, kurā valda cieņpilnas savstarpējās attiecības, iekļaujoša, pozitīva emocionāli psiholoģiskā vide un kura ir atvērta daudzveidīgai dzīves pieredzei, t.sk. vietējai kopienai.
- Izglītības iestāde plāno un īsteno vienotu un pēctecīgu mācību un audzināšanas darbību (darba virzieni trīs gadiem un plāns katram mācību gadam), kā arī izvērtē sasniegto.
- Skolotājiem, klašu / grupu audzinātājiem, interešu izglītības skolotājiem un atbalsta personālam, t.sk. pedagogam karjeras konsultantam ir vienots redzējums par mācīšanu un mācīšanos un savstarpēja sadarbība, pienākumu un uzdevumu deleģēšanu, pieredzes pārnesi gan aktuālo jautājumu risināšanā, gan mērķtiecīgu, pēctecībā balstītu norišu organizēšanā.
- Ārpusstundu darba virzieni, saturs un formas ir vērstas uz izglītības saturā skolēniem apgūstamajām kompetencēm un sasniedzamajiem rezultātiem.
- Izglītības iestādē tiek veicināta skolēnu un audzēkņu patstāvība un atbildīga rīcība, nodrošinot pārstāvniecību un līdzdalību priekšlikumu izteikšanā un lēmumu pieņemšanā, to izpildes nodrošināšanā un kontrolē, tajā skaitā skolēnu pašpārvaldes darbā, dialogā ar izglītības iestādes administrāciju un pedagogiem.
- Interešu izglītības piedāvājums sniedz iespējas attīstīt skolēnu individuālās un kolektīvās darbības kompetences.
- Izglītības iestādē ir nodrošināti karjeras attīstības atbalsta sistēmas trīs galvenie komponenti – karjeras informācija, karjeras izglītība un karjeras konsultācijas.
- Vecāki tiek pilnvērtīgi iesaistīti izglītības iestādes notikumos (piemēram, karjeras izglītībā – vecāku profesiju izpēte, vecāku pieredzes stāsti u.c.).
- Plašākas skolēnu izglītības pieredzes veidošanā tiek mērķtiecīgi izmantoti lokālās vides (bibliotēka, muzejs, kultūras nams, jaunrades nams, zino centrs, uzņēmumi u.c.) atbalsta resursi.
- Pašvaldības un valsts institūcijas, nevalstisko organizācijas kā resurss ir iesaistītas izglītības iestādei nepieciešamā atbalsta sniegšanā.
- Persona, kura izglītības iestādē koordinē plašākas skolēnu izglītības pieredzes veidošanas jomu:
- veicina sadarbību starp skolotājiem mācību satura un pieejas plānošanā un īstenošanā;
- organizē pieredzes apmaiņu un savstarpējo atbalstu;
- pārzina jaunākos mācību un metodiskos līdzekļus un citus resursus;
- piedalās skolotāju ar mācību jomas satura īstenošanu saistītu mācīšanās vajadzību apzināšanā un ar skolotāju profesionālo pilnveidi saistītu jautājumu plānošanā un īstenošanā.
Skolēnu / audzēkņu iespējas plašākas izglītības pieredzes gūšanai
Skolēni var gūt plašāku izglītības pieredzi, piedaloties šādos pasākumos:
- daudzveidīgas ārpusstundu norises (svētki, ekskursijas, tradīcijas, tikšanās, projekti, konkursi, akcijas, talkas utt.);
- skolēnu pašpārvaldes;
- Ekopadomes Ekoskolas;
- interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmas;
- mācību priekšmetu olimpiādes, skolēnu zinātniski pētnieciskā darbība;
- skolēnu mācību uzņēmumi;
- jauniešu nevalstiskās organizācijas (Skauti un gaidas, Mazpulki u.c);
- brīvprātīgo kustība (atbalsts dažādām sociālajām grupām, piemēram senioriem, darbošanās dzīvnieku patversmēs, iesaiste sporta, kultūras, izglītības pasākumu organizatoriskajā nodrošinājumā u.tml.);
- jaunsardze;
- programma “Latvijas skolas soma”;
- vietējās kopienas / valsts sabiedriskā un kultūras dzīve u.c.
Ieteikumi plašākas skolēnu izglītības pieredzes jomas koordinēšanai izglītības iestādē
Lai īstenotu plašākas skolēnu izglītības pieredzes pasākumus izglītības iestādē, ieteicams:
- Plānot un īstenot ārpusstundu pasākumus, sadarbojoties visu jomu (mācību jomu, iekļaujošās izglītības un digitālās pratības jomas) atbildīgajiem skolas līmenī.
- Informēt izglītības iestādes administrāciju, pedagogus, atbalsta personālu un vecākus par jomas aktualitātēm, pieejamiem resursiem.
- Veidot pedagogu kolektīva (tai skaitā, administrācijas) vienotu izpratni un redzējumu par visu skolas notikumu mērķtiecīgu un organisku sasaisti.
- Atbalstīt skolēnu / audzēkņu mērķtiecīgas iniciatīvas, kuru īstenošana kļūst par motivāciju izaugsmei, jaunai pieredzei.
- Popularizēt labās prakses piemērus, kuri iedrošina pedagogus novērtēt un analizēt savu darbu, veidot jaunas pieejas, sasaistot mācību saturu ar daudzveidīgām ārpusstundu aktivitātēm.
- Stiprināt ārējo sadarbības partneru loku, veidojot sadarbību ar pašvaldību iestādēm, valsts institūcijām, sabiedriskajām organizācijām, uzņēmējiem un darba devējiem, lai jēgpilni izmantotu pieejamos resursus un aktuālo piedāvājumu.
Plānojot un īstenojot ārpusstundu norises, ir svarīgi atbildēt uz jautājumiem:
- Kurš skolā ir atbildīgs par ārpusstundu norisēm?
- Kā tiek izmantoti pieejamie resursi?
- Kā tiek iegūta atgriezeniskā saite un kā to izmanto darba pilnveidošanā?
- Kā ārpusstundu norises tiek pārrunātas ar skolēniem / audzēkņiem?
- Vai tiek uzklausīts vecāku viedoklis?
- Vai un kā tiek vērtēti dažādu organizāciju, institūciju, pakalpojumu sniedzēju piedāvājumi, to lietderīgums?
- Vai tiek pārskatīti un izvērtēti skolas tradicionālie pasākumi, to aktualitāte? Vai skolā top jaunas tradīcijas?
- Vai organizētās norises skolēniem patiesi sniedz iespēju apzināties sevi, savu piederību klasei, skolai, kopienai, valstij?
- Vai pasākumi sniedz gandarījumu un uzrunā skolēnus arī emocionāli, ļaujot piedzīvot prieku, saviļnojumu, lepnumu, pārsteigumu, atklāsmi?
