Statuss:
Noslēdzies
Publicēšanas datums: 30.11.2015.

ESF projekta „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana” (vienošanās Nr. 2010/0274/1DP/1.2.1.1.1/10/IPIA/VIAA/001) mērķis ir pilnveidot pastāvīgi strādājošu, kvalitatīvu un tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām atbilstošu profesionālās izglītības satura nodrošināšanas sistēmu. Projektu īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) kopā ar četriem sadarbības partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Izglītības kvalitātes valsts dienestu un Valsts izglītības satura centru (2010.gada 28.decembra sadarbības līgums Nr. 06 – 11/3). Projekta īstenošanas termiņš: 2010.gada 1.decembris – 2015.gada 30.novembris.
Projektā plānots:

  • izveidot Nozaru ekspertu padomes;
  • veikt nozaru izpēti un strukturēt tautsaimniecības nozarēm nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas pamatprofesijās, saistītajās profesijās un specializācijās;
  • izveidot Latvijas nozaru profesionālo kvalifikācijas struktūru atbilstoši Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai;
  • iIzstrādāt vai aktualizēt profesijas standartus nozares pamatprofesijām un kvalifikācijas pamatprasības saistītajām profesijām un specializācijām;
  • pārstrukturizēt profesionālās izglītības un tālākizgklītības programmas, pielietojot moduļu pieeju;
  • pilnveidot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu un norisi;
  • izveidot sistēmu ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanai un atzīšanai.

Projekta koordinatore profesionālās izglītības satura jautājumos
Sarmīte Valaine, tālr. 67503753, e-pasts: sarmite.valaine@visc.gov.lv

2014.gads

27.01.2014. L.I.Strode.
Publicēta mājas lapa par profesionālās izglītības aktualitātēm 12 tautsaimniecības nozarēs

Ir publicēta mājaslapa www.nozaruekspertupadomes.lv, kas apkopo profesionālās izglītības aktualitātes 12 tautsaimniecības nozarēs:

  • Būvniecība
  • Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
  • Enerģētika
  • Kokrūpniecība (mežsaimniecība, kokapstrāde)
  • Ķīmiskās rūpniecības nozare un tās saskarnozares
  • Metālapstrāde, mašīnbūve un mašīnzinības
  • Pārtikas rūpniecība un lauksaimniecība
  • Poligrāfija un izdevējdarbība, papīra un papīra izstrādājumu ražošana un datordizains
  • Tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošana
  • Transports un loģistika
  • Uzņēmējdarbība, finanses, grāmatvedība, administrēšana (vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un komerczinības)
  • Tūrisms un skaistumkopšana

Mājaslapā var atrast informāciju par interesējošās nozares aktualitātēm, tai skaitā jautājumiem, kas saistīti ar profesionālo izglītību, nozaru kvalifikāciju sistēmu un projekta ietvaros veiktajām nozaru izpētēm.
Mājaslapa ir tapusi Eiropas Sociālā fonda projekta „Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana” ietvaros. Katrā no minētājām nozarēm darbojas Nozaru ekspertu padome, ko veido pārstāvji no nozares darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, nozares ministrijām un citām institūcijām. Projektu īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Valsts izglītības satura centru un Izglītības kvalitātes valsts dienestu.

2013.gads

30.04.2013. L.I.Strode.
Uzsākta metodisko ieteikumu aprobācija modulāro profesionālās izglītības programmu izstrādei

2013.gada 22.aprīlī Eiropas Sociālā fonda projekta "Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana", vienošanās Nr.2010/0274/1DP/1.2.1.1.1/10/IPIA/VIAA/001, ir uzsākta modulāro profesionālās izglītības programmu izstrādes aprobācija atbilstoši Projekta ietvaros izveidotajiem "Metodiskajiem ieteikumiem modulāro profesionālās izglītības programmu izstrādei" . Aprobācijas mērķis ir noteikt, vai metodiskie ieteikumi nodrošina modulāro programmu izstrādi un, pārbaudot modulārās programmas izveides secību, izstrādāt modulārās programmas Kokrūpniecības nozares mežsaimniecības sektora profesionālajām kvalifikācijām – mežstrādnieks un motorzāģa operators, kā arī sniegt priekšlikumus metodisko ieteikumu pilnveidei. Modulārās profesionālās izglītības programmās pirmo reizi tiks veidotas moduļu kartes ar moduļiem, formulējot sasniedzamos rezultātus. Moduļiem veido saturu, tai skaitā nosakot mācību sasniegumu apguves līmeņu indikatorus, ieteicamo mācību metožu aprakstus. Aprobāciju veic Ogres Valsts tehnikuma darba grupa: darba grupas vadītājs, eksperts aprobācijas jautājumos, Kokrūpniecības nozares mežsaimniecības sektora pārstāvis, četri profesionālās izglītības pedagogi. Darba izpildes termiņš ir pieci mēneši.

31.01.2013. S.Valaine.
Uzsākta profesionālās izglītības satura pārstrukturizācija – izveidoti pieci mužizglītības moduļi

Atbilstoši Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta izstrādātajiem dokumentiem „Izglītība un apmācība 2020” un to saistošajiem pēctecīgajiem dokumentiem un tajos noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem profesionālajai izglītībai arī Latvijā ir nepieciešama profesionālās izglītības saturiska pārstrukturizācija.
Ieviešot modulāro/moduļu pieeju, jādod iespēja cilvēkiem pārvaldīt pārmaiņas un pielāgoties jaunajām attīstības tendencēm. Tas nozīmē, ka katram jādod iespēja apgūt mūžizglītības kompetences jebkurā izglītības jomā – gan profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan profesionālajā tālākizglītībā.
Analizējot profesijas standartos definētās kompetences mūžizglītības kontekstā, tautsaimniecībai ir nepieciešami jauni speciālisti ar mūsdienīgām profesionālajām kompetencēm (tehnoloģijas, materiāli, aprīkojums, tehniskā dokumentācija, prakse, „zaļās” prasmes utt.) un mūžizglītības kompetencēm (uzņēmējdarbība, svešvalodas, saskarsme, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, sabiedrības drošība). Tā kā mūžizglītības kompetences tiek definētas Valsts standartos noteiktajos vispārizglītojošos mērķos, profesiju standartos norādītājos profesionālajos mērķos un Eiropas Parlamenta dokumentos („Izglītība un apmācība 2020”, „Profesionālā izglītība un apmācība 2020”), tās jāapgūst gan profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan profesionālajā tālākizglītībā.
Šogad tiks uzsākts pārstrukturizēt saturu; ir jau izveidoti pieci mūžizglītības kompetenču apguves moduļi profesionālajā izglītībā: "Iniciatīva un uzņēmējdarbība", "Sabiedrības un cilvēka drošība", "Valodas, kultūras izpratne un izpausmes", "Sociālās un pilsoniskās prasmes" un "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas". Šo moduļu saturu var apgūt gan atsevišķos moduļos, gan tas var būt integrēts citos moduļos vai mācību priekšmetos.
>> Moduļi publicēti sadaļā "Profesionālā izglītība. Izglītības saturs. Programmas"

2012.gads

23.01.2012. S.Valaine.
Uzsākta piecu mūžizglītības kompetenču moduļu izstrāde profesionālajā izglītībā

ESF projekta „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana” (vienošanās Nr. 2010/0274/1DP/1.2.1.1.1/10/IPIA/VIAA/001) (turpmāk − projekts) ietvaros tiek izstrādātas profesionālās izglītības programmas ar modulāro/moduļu pieeju.
Ieviešot modulāro/moduļu pieeju, jādod iespēja cilvēkiem pārvaldīt pārmaiņas un pielāgoties jaunajām attīstības tendencēm. Tas nozīmē, ka katram jādod iespēja apgūt mūžizglītības kompetences jebkurā izglītības jomā gan profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan profesionālajā tālākizglītībā. Analizējot profesijas standartos definētās kompetences mūžizglītības kontekstā, tautsaimniecībai ir nepieciešami jauni speciālisti ar mūsdienīgām profesionālajām kompetencēm (tehnoloģijas, materiāli, aprīkojums, tehniskā dokumentācija, prakse, „zaļās” prasmes u.c.) un mūžizglītības kompetencēm (uzņēmējdarbība, svešvalodas, saskarsme, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, sabiedrības drošība). Tā kā mūžizglītības kompetences tiek definētas Valsts standartos vispārizglītojošos mērķos, profesiju standartos profesionālajos mērķos un Eiropas Parlamenta dokumentos („Izglītība un apmācība 2020”, „Profesionālā izglītība un apmācība 2020”), tāpēc tās jāapgūst gan profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan profesionālajā tālākizglītībā. Šobrīd tiek pārstrukturizēts saturs mūžizglītības kompetenču apguvei profesionālajā izglītībā, uzsverot iniciatīvas un uzņēmējdarbības, sabiedrības drošības, svešvalodu un starpkultūru izpratni, informācijas komunikācijas un tehnoloģijas, profesionālās saskarsmes kompetenču nozīmīgumu darba tirgū.
Valsts izglītības satura centra Profesionālās izglītības satura nodrošinājuma nodaļa projekta ietvaros izstrādājusi moduļa formātu, atbilstoši patreizējām Eiropas Savienības nostādnēm. Projekta ietvaros uzsākta piecu mūžizglītības kompetenču moduļu izstrāde, kuros tiek definēti sasniedzamie rezultāti, to temati un saturs, ieteicamās mācību metodes un mācību sasniegumu apguves līmeņu indikatori.

2011.gads

01.11.2011. S.Valaine.
Sasniedzamo (mācīšanās) rezultātu ieviešanas aktivitātes projektā

ESF projekta "Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana" (vienošanās Nr. 2010/0274/1DP/1.2.1.1.1/10/IPIA/VIAA/001) ietvaros tiek izstrādātas profesionālās izglītības programmas ar modulāro/moduļu pieeju.
Lai nodrošinātu šīs aktivitātes ieviešanu un pilnveidotu profesionālās izglītības satura struktūras un formāta maiņu, VISC Profesionālās izglītības satura nodrošinājuma nodaļa piedalās dažādās aktivitātēs.
2011. gada 25. oktobrī Akadēmiskās informācijas centrs rīkoja semināru "Mācīšanās rezultāti – no teorijas uz praksi", kura pirmajā daļā notika priekšlasījumi par mācīšanās rezultātu ieviešanas iespējām un pieredzi augstākajā izglītībā, vispārējā un profesionālajā izglītībā. Semināra otrajā daļā profesionālās izglītības darba grupā tika diskutēts par mācīšanās rezultātu veidošanas principiem un iespējām profesionālajā izglītībā.
Seminārā piedalījās arī VISC Izglītības satura departamenta direktore – Profesionālās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja, projekta koordinatore Sarmīte Valaine, un informēja par projekta gaitā gūto pieredzi, ieviešot sasniedzamo (mācīšanās) rezultātu profesionālajā izglītībā. Seminārs bija paredzēts profesionālās un augstākās izglītības iestāžu pārstāvjiem, lai dalītos pieredzē un diskutētu par praktiskām pieejām mācīšanās rezultātu ieviešanā un izmantošanā.

13.07.2011. S.Valaine.
Projekta aktivitātes 2011.gada I pusgadā

Projekta aktivitātes, kuras ir uzsāktas un īstenotas 2011.gada I pusgadā:

  • Definētas 12 tautsaimniecības nozares (saskaņotas 2011.gada 16.februāra Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē):
    • Pārtikas rūpniecība, lauksaimniecība;
    • Kokrūpniecība (mežsaimniecība, kokapstrāde);
    • Ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares;
    • Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
    • Metālapstrāde, mašīnbūve, mašīnzinības;
    • Transports un loģistika;
    • Tūrisms, skaistumkopšana;
    • Poligrāfija un izdevējdarbība, papīra un papīra izstrādājumu ražošana, datordizains;
    • Būvniecība;
    • Enerģētika;
    • Tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošana;
    • Uzņēmējdarbība, finanses, grāmatvedība, administrēšana (vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, komerczinības).
  • Projekta rezultātā katrai nozarei tiks izveidota profesionālās kvalifikācijas struktūra;
  • Izveidotas 12 Nozares ekspertu padomes;
  • Izsludināts atklāts konkurss „Nozaru izpētes pētījums profesionālajai izglītībai”;
  • Uzsākta profesionālās izglītības programmu satura pilnveide, veidojot moduļu pieeju profesionālo kvalifikāciju apguvē;
  • Uzsākta pretendentu informēšana par ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanu un atzīšanu.

Nozaru ekspertu padomju darbība

Sadarbībā ar nozaru profesionālajām organizācijām, nozaru arodbiedrībām, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un citām nozaru ministrijām projekta ietvaros ir izveidotas 12 nozaru ekspertu padomes (NEP), lai nodrošinātu trīspusēju pārstāvniecību profesionālās izglītības un cilvēkresursu attīstības jautājumu risināšanā. NEP sanāksmes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos un to darbību regulē NEP nolikums. Atbilstoši NEP nolikumam sanāksmēs tiek risināti jautājumi par sākotnējās profesionālās izglītības un tālākizglītības saturu, tā kvalitātes uzlabošanas iespējām, uzņemamo audzēkņu skaitu profesionālās izglītības programmās, nozares pamatprofesijām, saistītajām profesijām un specializācijām, profesionālās kvalifikācijas eksāmena satura un norises pilnveidi.