Pasaules ūdens diena

Šogad, tāpat kā katru gadu, visā pasaulē 22. martā tiek atzīmēta Pasaules Ūdens diena[1]. Ūdens resursi un to ilgtspējīga apsaimniekošana ir arī viens no starptautiskā Baltijas Jūras projekta (Baltic Sea Project) skolu tīkla[2] dažādos mācību priekšmetos integrētajiem tematiem. Šogad skolēni un skolotāji mācījās veidot izlaušanās spēli un viktorīnu par ūdeni atbilstoši vecumposmam. Ar padomu izlaušanās spēļu veidošanā lūdzām iesaistīties skolotāju Indru Siksalieti.

Aicinām spēlēt spēles, izzināt un novērtēt ūdeni!

Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas 7. klases skolēnu: Melānijas Dīces, Agates Jeluškinas, Markus  Apsīša, Bruno Siliņa un Solvitas Ivbules  spēlē iekļauti interesanti fakti par ūdens īpašībām, Latvijas upēm un ūdens iemītniekiem

Vecumnieku vidusskolas 11. klases skolēni zini kā  veidojusies  Baltijas jūra, varbūt arī Tev izdosies atvērt seifu.

Ezeri ir  Latvijas bagātība, zināšanas par Latvijas ezeriem ir Ogresgala pamatskolas 5.klases skolēna Dāvida Saršūna bagātība.

Pārbaudi savas zināšanas par  okeāniem un  atbildi uz Vecpiebalgas vidusskolas 6. klases skolēnu viktorīnas jautājumiem.

Liepupes 9. klases skolēni sagatavojuši viktorīnu, ar kuru Pasaules Ūdens dienu atzīmēs jaunāko klašu skolēni!

Talsu valsts ģimnāzijas skolēni  Raivis Rutkis un Katrīna Ose izveidojuši viktorīnu par Atlantijas okeānu


[1] Pasaules ūdens dienu tradicionāli atzīmē 22. martā. Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) iniciatīvas tā pirmo reizi visā pasaulē tika atzīmēta 1993. gadā. Šī diena ir starptautiskas svinības un iespēja aicināt ikvienu pievērst uzmanību ūdens resursu nozīmei un ilgtspējīgai apsaimniekošanai, mudinot sabiedrību domāt ne vien par savas, bet arī nākamo paaudžu veselību un izdzīvošanas iespējām. Latvijā šo dienu atzīmē kopš 1996. gada.

[2] Starptautisks vides izglītības projekts, tika izveidots Somijā 1989. gadā. Dalībvalstis: Somija, Zviedrija, Dānija, Vācija, Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija, Krievija. Projekta mērķi:1) pilnveidot skolēnu izpratni par ilgtspējīgu attīstību Baltijas reģionā; 2) attīstīt skolēnu prasmi pētīt apkārtējā vidē notiekošās izmaiņas; 3) veidot skolēnu pilsonisko līdzdalību ilgtspējīgas nākotnes attīstībai.