saturs03.jpg
Vispārējā izglītība ietver trīs izglītības pakāpes – pirmsskolas izglītību, pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību. Tās mērķis – radīt apstākļus radošas, atbildīgas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai, nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas apguvei un patstāvīgai orientācijai sabiedriskajā un valsts dzīvē.

Aktuālā informācija

Vispārējā izglītība

20.09.2019. I.Upeniece.
Pirmsskolā tiek uzsākta pilnveidotā mācību satura un pieejas īstenošana

2019./2020. mācību gadā pirmsskolas izglītībā ir uzsākta pilnveidotā mācību satura un pieejas īstenošana atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” (vadlīnijas).
Atbilstoši vadlīniju mērķim un uzdevumiem bērns pirmsskolā ir pētnieks un darītājs, pats konstruē zināšanas un veido izpratni  šai darbībai atbilstošos apstākļos, apzina sevi, savas emocijas un uzvedību, mācās veidot pozitīvas attiecības, apgūst caurviju prasmes un pamatprasmes. Lai to sasniegtu, skolotājs pirmsskolā ir bērna mācību plānotājs, novērotājs, līdzdalībnieks, virzītājs. Vecāki ir bērna mācību atbalstītāji ikdienā un sadarbojas ar skolotājiem.
Pirmsskolas obligātā satura pamats ir caurviju prasmes. Tās ietver bērna darbības, domāšanas, emocionālos un sociālos aspektus. Caurviju prasmes palīdz apgūt zināšanas, izpratni un pamatprasmes dažādos kontekstos jeb šādās mācību jomās: valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomās.
Pirmsskolas izglītības obligātais saturs, tā apguves plānotie rezultāti, bērnam beidzot pirmsskolu, un satura īstenošanas principi definēti vadlīniju IV nodaļā. Vadlīnijās noteikts, ka pedagoģiskais process un bērnu mācības, lai sasniegtu obligātā satura plānotos rezultātus :

  • tiek plānotas periodam vismaz 1 mēneša garumā par bērniem aktuālu tematu, formulējot galveno ziņu un izvēloties, kuras prasmes attīstīs;
  • organizētas dienas garumā, speciāli neveidojot atsevišķas, laika ziņā ierobežotas nodarbības mācību jomās;
  • latviešu valodu bērni mācās un iesaistās fiziskās aktivitātes katru dienu;
  • katru dienu daļa no mācībām notiek ārā;
  • plāno kopā pirmsskolas skolotājs ar speciālistiem: mūzikas, sporta skolotāju u.tml. Īsteno pirmsskolas skolotājs pats vai kopā ar speciālistiem, vienojoties, ko katrs darīs;
  • iekļaujot dažādus pasākumus, piemēram, kas saistīti ar valsts svētkiem, gadskārtu ieražām un tradīcijām.

Atbilstoši vadlīnijām ir izstrādāts pirmsskolas mācību programmas paraugs/
Lai nodrošinātu atbalstu pirmsskolu skolotājiem, ir izstrādāti jauni mācību un metodiskie līdzekļi, kas ir brīvi pieejami digitālajā resursu krātuvē .  Ar pašvaldības deleģējumu apgūstot kursu programmu “Tālākizglītotāju un mācīšanās konsultantu (vai ekspertu) sagatavošana pirmsskolām reģionu vajadzībām”, novados pakāpeniski veidojas skolotāju – mācīšanās konsultantu tīkls. Šobrīd jau 160 pirmsskolas skolotāji var sniegt atbalstu saviem kolēģiem vadlīniju īstenošanā.   
Lai stiprinātu savu pārliecību un pilnveidotu profesionālo kompetenci, skolotāji tiek aicināti tiešsaistē apgūt pašmācības kursu programma "Skolotājs, kurš vada mācīšanos pirmsskolā".
2020./2021. mācību gadā pārmaiņas turpināsies pamatizglītībā un arī vidējās izglītības posmā – attiecīgi 1., 4. , 7. un 10. klasē.

05.06.2019. L.Zeile.
Dabaszinātņu loma jaunajā mācību saturā

Mācību saturs tiek pārskatīts pēctecīgi un kompleksi, tāpēc nav lietderīgi mehāniski salīdzināt šobrīd spēkā esošajos un jaunajos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos programmu paraugos minēto stundu skaitu. Stundu skaits ir saistīts ar izglītības standartā definētajiem skolēnam plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Izglītības standarts gan pamatizglītībā, gan vispārējā vidējā izglītībā paredz plašu skolu autonomiju lēmumu pieņemšanā attiecībā uz izglītības programmas īstenošanu.

Piemēram, vidējā izglītībā 56–77% no mācību satura apguvei atvēlētā laika skolēni mācīsies obligāti apgūstamā satura daļu un 23–44% no mācību satura apguvei atvēlētā laika apgūs savām interesēm atbilstošu mācību saturu. Mērķis šādai mācību darba organizācijai ir dot iespēju skolēniem 10. un 11. klasē nostiprināt, vispārināt un paplašināt pamatizglītībā mācīto visās mācību jomās, bet 11. un 12. klasē mācīties padziļināti šaurāku mācību jomu loku.

Jaunais vidusskolas modelis paredz iespēju skolēniem iedziļināties mācību saturā, ar kuru saistītas  viņu nākotnes ieceres vai intereses, tādēļ vidējās izglītības standarta MK noteikumu projekts nosaka izglītības saturu katrā mācību jomā trīs apguves līmeņos. Lai iegūtā izglītība būtu vispusīga, visiem skolēniem obligāti jāapgūst vispārējā līmeņa mācību saturs katrā mācību jomā, kuru mērķis ir nostiprināt, vispārināt un paplašināt pamatizglītībā mācīto. Tas nozīmē, ka bioloģiju vispārējā vidējā izglītībā skolēni apgūs vispārīgajā (kurss Dabaszinības) vai optimālajā (kurss Bioloģija I) apguves līmenī. LU Bioloģijas fakultātes vēstulē norādītais stundu samazinājums kursam Bioloģijai I, salīdzinot ar pašlaik spēkā esošo, jāskata visas dabaszinātņu jomas kontekstā, jo:

  1. Pamatizglītībā skolēni bioloģiju (210 stundas) apgūs lielākā apjomā nekā fiziku (140 stundas) un ķīmiju (140 stundas). Pievienojot vidējās izglītības pamatkursu stundu skaitu bioloģijā (105 stundas), fizikā (245 stundas) un ķīmijā (210 stundas), kopējais stundu skaits  starp dabaszinātņu priekšmetiem izlīdzinās;
  2. ESF projekta Kompetenču pieeja mācību saturā ekspertu skatījumā optimālajā līmenī noteiktie  plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti kursā Bioloģija I atbilst stundu skaitam noteikumu projektā. Satura veidošanas procesā specifiskie bioloģijas satura jautājumi tika atstāti augstākajam apguves līmenim, mērķtiecīgi pārdalot stundu skaitu starp optimālo (kurss Bioloģija I) un augstāko līmeni (kurss Bioloģija II);
  3. fizikā un ķīmijā stundu skaits tika samazināts, ieviešot pašreiz spēkā esošo (MK noteikumi 2013.gada 21.maija Nr.281) vispārējās vidējās izglītības standartu  (ķīmijā - 35 stundas, fizikā - 70 stundas). Bioloģijā stundu skaits netika samazināts.

Savukārt, ja skolēni izvēlēsies padziļināti apgūt dabaszinātņu jomu, tad jomas iekšienē mācību saturu ir iespējams realizēt dažādās padziļināto kursu kombinācijās. Realizējot padziļināto kursu Bioloģija II (210), kopīgais stundu skaits, pieskaitot Bioloģija I (105), ir 315, kas ir par 1,5 reizēm vairāk nekā šobrīd. Noteikumu projekts paredz, ka skolēni var veikt projekta darbu (70 stundas) saistībā ar padziļināto kursu Bioloģija II. Kopumā tas nodrošinās skolēniem iespēju iedziļināties, sagatavoties tālākām studijām un eksāmenam, kuru noteikuma projekts paredz pēc skolēna izvēles padziļinātā kursa noslēgumā.
Aicinām noteikumu projektu skatīt kopumā - http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40473585
Kā arī papildus gūt informāciju - https://www.skola2030.lv/

Sadaļas arhīvs