2023. gada 3. februārī Valsts izglītības satura centrs organizēja preses konferenci, lai plašākai sabiedrībai pavēstītu par aktualitātēm, kas šobrīd iekļaujas VISC darba procesā. Svarīgākie temati, kas tika izcelti šajā preses konferencē bija valsts valodas prasmes pārbaude, Valsts izglītības satura centra reorganizācija un 2022./2023. mācību gada valsts pārbaudes darbu norise un digitalizācija. Konferencē ar aktualitātēm dalījās Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko.
No 1. februāra ir uzsākts reģistrācijas process valsts valodas prasmes pārbaudei gan Krievijas Federācijas pilsoņiem, kam tas nepieciešams uzturēšanās atļaujas saņemšanai, gan regulārajai cilvēku plūsmai, kam valodas prasmes pārbaude nepieciešama darba vai uzturēšanās vajadzībām. Pieteikšanās pārbaudei norisinās no 1. februāra līdz 24. martam, savukārt pārbaudes plānotas no 11. aprīļa līdz 31. jūlijam. Ja cilvēks nenokārtos valsts valodas prasmes pārbaudi pietiekamā līmenī, ir iespējams pēc mēneša kārtot pārbaudi vēlreiz. Nav pamata bažām par to, ka VISC nespēs apkalpot visus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotājus; lai arī tas ir liels izaicinājums, ir piesaistīti resursi, lai process būtu veiksmīgs. Lai sagatavotos valsts valodas prasmes pārbaudei, interesenti aicināti izmantot Latviešu valodas aģentūras tiešsaistes resursus, kā arī resursus mācību grāmatu formā. Valsts valodas prasmes pārbaudi būs iespējams kārtot Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.
Valsts izglītības satura centrs no 1. februāra ir sācis darbu jaunā struktūrā, kur integrēti arī projekti “Skola2030”, “Atbalsts izcilībai”, kā arī ESF Profesionālās izglītības projekti. Lai nodrošinātu efektīvu komunikāciju ar mācību priekšmetu skolotājiem un skolotāju asociācijām, izveidots metodiskā atbalsta departaments.
VISC ir uzsācis pētījumu, kas izvērtē pilnveidotās mācību pieejas ieviešanas procesu: kvalitatīvajā pētījuma daļā veiktas intervijas un fokusgrupu diskusijas ar mācību iestāžu vadītājiem un pedagogiem, savukārt kvantitatīvā pētījuma daļa nodrošina pedagogu aptauju, kā mērķis ir noskaidrot viedokli par informācijas pieejamību, izmantotajiem resursiem, materiālu pieejamību un nepieciešamo atbalstu. Pētījuma mērķis ir izvērtēt pilnveidotā mācību satura un tā ieviešanas uzsākšanas procesu visās izglītības pakāpēs no pirmsskolas līdz vidējās izglītības pakāpei.
Sākot ar 2022./2023. mācību gadu 9. klasē tiks kārtoti eksāmeni latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā, un šo eksāmenu vērtēšana notiks centralizēti. 11. klasē tiek kārtoti 3 optimālā līmeņa eksāmeni – matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā, bet, ja skolēns kādu no šiem priekšmetiem vēlas 12. klasē kārtot augstākajā līmenī, 11. klasē eksāmens optimālajā līmenī nav jākārto. 12. klasē tiek piedāvāti 14 izvēles augstākā līmeņa eksāmeni, ko skolēns izvēlas atbilstoši nākotnes karjeras nepieciešamībām. Vismaz 2 mācību priekšmeti vai kursi jākārto augstākajā līmenī.
Ukraiņu skolēniem, kas mācās Latvijas skolās, ir iespēja gan kārtot 9. un 12. klases eksāmenus, gan atteikties no to kārtošanas. Atsakoties no eksāmena kārtošanas, tiek dota iespēja vēl vienu gadu turpināt mācības tajā pašā klasē vai, atgriežoties Ukrainas izglītības sistēmā, izmantot saņemto liecību kā sava mācību snieguma atzīšanas dokumentu.
Skolēniem ar speciālām vajadzībām tiek piemēroti tādi atbalsta pasākumi, kas izmantoti arī ikdienas mācību procesa laikā, - laika pagarinājums, palielināts starpbrīžu skaits, atgādnes, asistents, atbrīvojums no mutvārdu un/vai klausīšanās daļas. Ukraiņu skolēniem kā atbalsta pasākums tiek piedāvāta arī vārdnīca.
Valsts pārbaudes darbu grafikā vislielākā pārbaudes darbu kārtošanas intensitāte novērojama jūnija pirmajās divās nedēļās, bet maijā sesija sāksies ar augstākā līmeņa eksāmeniem, kur kārtotāju skaits ir mazāks. Šogad novērojama pozitīva tendence, ka ir pieaudzis to skolēnu skaits, kas vēlas kārtot augstākā līmeņa eksāmenu STEM mācību priekšmetos.
Februāra beigās, martā un aprīlī paredzēti diagnosticējošie darbi, bet svarīgi atcerēties, ka ne 3., ne 6., ne 9. klasē tie nav obligāti, bet ieteicami, lai skolotājs varētu apzināt skolēnu apgūto zināšanu un prasmju apjomu, lai vēlāk veiksmīgi turpinātu mācību procesu. Diagnosticējošā darba vērtējums neietekmē ne semestra, ne gada vērtējumu. Iepriekš plānotais starpdisciplinārais eksāmens 9. klasē šogad norisināsies diagnosticējošā darba formā, jo šajā darbā iekļautas tēmas no dažādām mācību jomām, bet pandēmijas laikā nebija tik viegli nodrošināt starppriekšmetu saikni.
Lai eksāmens tiktu uzskatīts par nokārtotu, sākot ar šo mācību gadu, eksāmenā jāiegūst 10% no kopējā punktu apjoma.
Plānots, ka tiešsaistē norisināsies 3 augstākā līmeņa eksāmeni – programmēšanā, kultūrā un mākslā, kā arī ģeogrāfijā. Tomēr tas notiks tikai tādā gadījumā, ja izmēģinājuma eksāmenos netiks konstatētas tehniskas problēmas.
Sertifikāti par izglītības ieguvi šogad tiks izsniegti elektroniskā formātā par pamatizglītības ieguvi 21. jūnijā, bet par vidējās izglītības ieguvi – 11. jūlijā.